magnetisms

sliedēs iegrimis cilvēka rumpis
māj ardievas ar pakausi
artava sniega
izkrita, tad ielīda atpakļ
izkrita no kabatas rublīts
vējā plandās artava sniega
savāciet bērni aiznesiet omei
pabarot suni pie ķēdes
neēdiet sniegu
paraustiet ķēdi
galā sunīts guļ
čaukst sniegs
čukst sunītim kauli
guli bērniņ guli saldā miegā
kā būtu apkaisīts ar sniegu
kā dzītu vasaru ar kārklu pātadziņu
kā bezkaulainu zirgu
kumeliņu
kā zaros būtu sakodušies zobi
bailes laist vaļā
bailes ilgāk palikt svaigā gaisā
kā galva riņķo līdzi beigtām pārslām
kā atdalīta blakts pēc suņa čupra skumst
kā blaktij ieslēdzās nakts redzamības brilles
kā blakts palika bez mājām

skaistā dziesmā noslīkusi aiza
lapa krīt pēc brēciena
kā sniegā iedurts duncis trinas
zarnu griež aizskar artēriju
kā saknes saceļas pret debesi
kā ezers krīt no gaisa mālā
kur raki savu eju taureni
tur tagad kakas lēkā

slidkalniņš nāvējošais
slidkalniņš mazu bērnu slepkava
dibens sarkans no salpetra
no nelegālā ķīnas salūta
kā sieviešu zeķē sabērts cukurs
kā sievietes skaustam noņemts uzgurnis
kā uzpurnī kā iekšā dēkā
kā laižas miegā tumša sēta
tā raugās ārā logā gaismā klusumā un klubkrēsla smaidā
raud tīrradnis pazudis bez kaula
sava nesamā metamā dzērāja bauda
dun stabules pret tilta ritmu
un es izlecu caur stacijas stiklu

man nāca turki nesa turkmenistānu
sapnī kustināja plakstus
rāva aiz morālās plēves
lika spļaut dievgaldam rīklē
tik dziļā kā 43 mājas ēna
pusē sasvēries dīķis
tam varde grauž rīkli
tu kurkulēn tu vēl tikko dzimis
bet jau abām kājām atspēries pret ritmu
rīgas ritmi rīga dimd rīgas svētki rīga smird
es tevi diklofosēšu
es tevi fasēšu ar dzīvu zivi
es tevi puķītē marinēšu
un dūkšu kā datora cietais disks
kam potītes svētītas
tas laidarā blēj
kas rokas lauzis kaimiņam
tam durklis ribās sēž
lai dzīvo stabules
šo tostu es iedzeršu par
[kaušļi renstelē mani neredz]