zirneklis pieķērās kāposta galvai tev būs turēt bībeli trīspadsmit dienas skatīties melnā vākā un neatļauties ko teikt tikai ar pātaru uz lūpām kā tauriņš knauķim pārnes ligzdā savu kāpuru tas neatmin ieperināties ābolam serdē tas neielien ēdājam pa muti un degunā tas neizložņā smaganas un nesmird, kad nomirst jo viņš vēl zied |
leikēmijas slimnieces rokas spiediens mazas karpiņas man tek pa pēdām atstāj mazas lietus lāses, kad neredzu iečurā kurpē plunkšķīti, nelielo pelmeni malkas šķūnīti un galvas lentīti tu ar adatu dabūsi man ārā lenteni es draudu un pa pusei raudu bet gotiņa skatās ar žēlabu skatu kā bildē bez rāmis, bez āmurs, bez nagliņa |