un luksoforā manas ainas var redzēt ja piespiež seju pie spoguļa noloki atloku elektriso atpakaļskatu vējstiklu rādītājpirkstu grabažu atvadu kabatu vēju nē padusi nē kaudzi nē bačoku nē motora pārsegu kā to sauc jā tas ir kāds? nu betons vai antresols Budapešta nacistu zelts tas ir mazais rātnais putnubiedēklis kapots tas ir |
redirektēt maija miglu līdz acu sāpes un monitora miroņi visi sliktie ar asiem pīķiem un noplēstām uzacīm visi ar piena pakām un beigtiem kaķiem vārtrūmē piečurāti vārti čīkst mazas miskastes mašīnas uz benzīna beidzamā rinda no papīra cilvēki no papīra rūtainos kuģīšos barankas rij no saujas baloži un kārnās uz automašīnām bāros |
appelējis saules apdegums uz rokas rokasspiediens smārds tu gauju izdzēsi no krastiem un atmiņas karti kā pirkstu gludekli glāsti marmors aizsargā pret nelobo balti marmora ziļoņi melni kāpņu pakāpieni no marmora melni no betonētiem marmora pieskārieniem tik vēsiem tu raudāji trepēs un kārpīji smiltis bet kaķīts, mans mīļais izēda sirdi un balodi paņēma paspārnē un aizlaidās uz siltajām zemēm ar kartona pūķi uz kuņģa čūlas |
manu odu no galda nenesiet projām šķīvis kamēr tukšs tikmēr lampa deg no spirta dezinfekcijas apcirpta mana galva sten un kustas betonu, sajauciet spaini ielieciet formiņas mazas bekas piparkūku oliņas piekakātas un piečurātas bērnu nama smilšu kastes betons mūs atbrīvos līdz rītam vēl izdzīvos uzcels skolu no viengabalaina skārda betons bretons bekons bekons bekons |