magnetisms

dārgumu lādē palikušas tikai norietošas saules
visi breisleti un citas bižutērijas
arī dārgas suvenīru pildspalvas un slepeni gredzeni
dārgi un paaudzēs mantoti krēsli
visi baltās drapērijās skatlogā uz mani
es paeju garām un man vēl daudz uz virtenes ko redzēt
es šķērsoju aptieku un citus rakstāmlietu veikalus
veikalu, kas neliek sevi manīt un veikalu rekonstrukcijā
es varētu izvilkt savu urbi un padarbināt unisonā
bet somā vēl citi darb rīki un daži zagti
tāpēc es pēc iespējas diskrētāk un pie zemes tuvāk
tuvāk pie savas zāles sērkociņu kastītē
jums uguns nebūtu
būtu bija ir vienmēr būs bez uguns nevar
tāpat kā nevar bez naža un nevar bez ugunskura un ģitāras un djošā vīna
un olīves un sieviešu krūtis burciņā ar parakstiem un aprakstiem
vienu olīvi izbāza un atsūtīja pastā iestāties
visas ceļu vīles izstaigāt un izlidot, ja vajag
bet galā nonākt un izģērbties lēni un pieguļoši
un sofā atlaisties un klausīties
kā klaudz ledus gabaliņi kaklā
iesprūda bebrs mežā un koks palika dzīvs
vienu papīra kodi noķēra uz iesma
vienu lieku kaklasaiti piesēja pie koka
vienu lieku suni padzina no pavarda
ar vāku no katla, ar mīksti vārītu vistu
ar pagali ģitāru un resno pedāli
ar vadiem sasiets un labprātīgi sapiņķerēts
bez liekvārdības un bez vardarbības
masu sklerozi atstāja baložiem un publiskai vietai iztirzāšanai
un diskusiju kluba paspārnē
špricē holesterīnu cars
ar cara lielo resno stikla šprici

kulināriem izdalīja pa piecītim
un piekodināja netērēt līdz rītam
pa šņabim sameta no personīgās naudas
bet piecīši svēta lieta
rīts nāca ar atrādes svētkiem
un izturējušie bija priecīgi
izturējušajiem bija balvas
tikai vienu aspektu aizmirsa

piedzerties

viens no svarīgākajiem aspektiem
vienmēr palikt virspusē
pūlis kad ārdās bumbas kad krīt
bumbu kad sper futbola dalībnieks
vai bumba uz hokeja laukuma
vai beisbolā ārpusē izsista bumbiņa
tāda maza kā maza bērna rociņa uķi uķi
ar uzi
ar garo nazi un dažs pat ar sētas mietu
visi iet karot ielas bandu karos
kāda nevarēja sadalīt kaimiņu sievieti uz pusēm
kādam torte pārāk smaga
bet visiem ir galodas un zelta zobs vismaz viens
katrs taisa to švīkstu gaisu caur mutes stūra zobu starpu
švīk, es paudu attieksmi
švīk, es nopirku barotni
es audzēju balodi ar kāju kā cilvēkam
lai aiznes manu vēsti mīļotai un atnes apakšbikses
nu jā, lai paliek suvenīrs un lai es varu gremdēties atmiņās
es zonā tagad, sēžu par zādzību
un bruņotu laupīšanu
un nosišanu
un aizbēgšanu
ceļu satiksmes negadījumu
neuzticību
sadismu
pasīvu smēķēšanu
grupveida izvarošanu
sadismu
divas reizes iesniedzu apelāciju
atteica
mans advokāts ir idiots
ievietot avīzē sludinājumu
pieņemu darbā sievieti sekretāri
kārtot ikmēneša korespondenci
izveidot e pasta adresi
manīt mani katru otro dienu
mainīties pēc apstākļiem
rīkot saviesīgus pasākumus
informēt mani par iznākumu
būt labam cilvēka skatīties debesīs
vērsties pie dieva, nezaimot darba devēju
tas ir, mani, jo es varu labi maksāt
man ir zināmā vietā paslēpts nacistu zelts
es tikai neko tādu jums neteikšu
es noskrāpēšu pa daivai un sarīvēšu kā sieru
kā itāļu modes dizaineru zelta pica
es jums piegādāšu mājās
bet jūs līdzīgi kā Bors to izkausēsiet un turēsiet par piemiņu
nu sakiet, vai nav gana labs atalgojums, vai nav gana laba alga
mana alga pat nav tik liela, labi ka man ir televizors
un labi ka ir kameras biedri un labi, ka katram mums ir spogulis
es skatos uz sevi un redzu savas dzīves tuneļus
aizejam tik tālu manī, ka pirksti sāk salt tur lienot pakaļ
kā ezīts miglā, kā gaisma tuneļa tālumā
kā galvā iešauta roka lode, tas ir, mani operē, bet es nebaidos
es zinu, ka nāvei priekšā pakaļā tādi kā es
slapstās spoguļa abās pusēs un prasa pusdienu naudu
vai naudu alkoholam vai vienkārši bulkai vai bulciņai
vai baltiem bērna vaigiem vai cigaretei, vai vienkārši no pelnutrauka izvilkt kādu izdedzi un dabūt to atbrīvojošo dūmu, kas pielej samdzeni ar svina smagu plaušu, kad saķer pie kakla un gārdz, iepīpēji līmi

un gadsimti tevi atstāja un palika tikai rokraksti
un baroka virsdrānas un nekādas apakšveļas
tikai roka uz rokas un veidojas tēls
mans baravikas tēvs
mana atomsēne māte
mana Hirosima un es pats sirms un nekāds
kliboju un zobs tikai katrs otrais vai trešais vai pat kauns skaitīt iemācījos skolā, bet cietumā mani cietumā mani cietumā cik dziļi vien var aiz kamerām, aiz sienām, aiz restēm, es smoku smokingā, es mirstu bailēs par bērnu, par manu sākotnējo arēnu un bērnu dienu pagalmu un pirmo nazi soliņa izrakstu un kaltu un virpu un pirmo granātu un trotila paciņa nosūtīt astrologam un varbūt pat premjeram, bet nē,