_

man patīk iet uz tirgu, jo tad es sajūtos kā īsta vecene. Nopirku jaunos kartupelīšus.

Šīs visas olšūnu jezgas rezultātā es uzzināju, ka par olšūnu ziedošanu var saņemt 500-900 euro. Man tā kā vajadzētu jaunu PC...

Šodien plānoju aiziet uz kādu veikalu paskatīties pusdienu kastītes. Vairākas reizes nācies ņemt līdzi ēdienu visādās burkās un omes plastmasas kastēs, bet nu gribas pašai savu. Tas iespējams mani pozitīvi stimulēs vairāk ņemt līdzi ēdienu un rezultātā es ietaupīšu naudu un kļūšu mega bagāta, hā hā, joks.

Mana galva ir tik gaisīga, bet rokas tik mitras no šīs svelmītes. Varbūt vakarā jāiedzer auksts aliņš.

Gribēju nākamsestdien aižšvilpt uz Berlīni uz Die Antwoord koncertu. Apskatījos lidmašīnas biļetes - lētas, tik tālu viss ir labi, koncerts sestdienā, tas arī labi, bet, protams, koncerta biļetes ir izpirktas.

Šodien pie darba durvīm mēģināju nopīkstināt ētalonu, divas reizes.

Man ir tāda māņticība, ka uz eksāmeniem jāiet netīrā uz sliktā paskatā, jo tad daba ir līdzsvarā un es saņemšu labu atzīmi. Vakar (protams, biju nemazgājusies 3 dienas saskaņā ar savu māņticību) pa galvu un pa kaklu mēģināju pabeigt maģistra darbu. Nodevu! Izrādījās, ka visu vakardienu staigāju ar otrādi uzvilktām apakšbiksēm. Redzēs, ja būs laba atzīme, šī iespējams būs mana nākamā māņticība.

Vita, Vita, Vita
Tevi katru dienu
Sita!

Es biju domājusi, ka šī būs laba diena, bet beigās izrādījās tāda sliktīga. Vakardien bija paredzēta slikta diena, kas izrādījās esam pietiekoši laba. Ej nu tu saproti.

Šorīt no rīta mēģināju atmugureniski izslēgt modinātāju un gandrīz izmežģīju plecu. Biku vēl smeldz.

Kad es iedomājos par tādu dienu nākotnē, kad esmu jau pabeigusi visas mācības un pēc darba saulainā laikā varu iet kur gribu, man vēderā sāk skraidīt taureņi un sajūtas it kā būtu iemīlējusies. Tik ļoti man apnicis mācīties.

Nu labi, tikko biju lejā (LNB) paēst un tiešām sakarīgs bistro - paēdu pa 3,50. Pirms gada, kad bija LV prezidentūra, tā bistro daļa bija ciet, bija pieejama tikai tā restorāntipa vieta. Tagad gan izskatās, ka nāk est gan bibliotēkas apmeklētāji, gan arī cilvēki no ielas.
P.S. Dienas saldais man nepatika, jo bija tikai tāds uzpūsts putukrējums (tagad gaidu, ka visu dienu nāks atraugas).

Domāju rīt iet mācīties uz Nacionālo bibliotēku, jo tur ir laba atmosfērā un skaists skats. Apskatījos, kā ir ar ēšanas iespējām, un biju nepatīkami pārstaigta, ka bibliotēkas ēšanas iespējas ir pa restorāna cenām. Man likās ka biblotēka ir domāta priekš studentiem un veciem opjiem, kas iet pārlasīt grāmatas. Parastā prakse biblenēs ir ierīkot kādu sakarīgu bistro, nu tipa, kaut ko lētu un tautai pieejamu. Bet šeit ož pēc kaut kādas krievu modes uzbliezt kaut ko šiku. Es neticu, ka tie cilvēki, kas iet uz bibliotēku, var arī atļauties paēst pusdienas tajā sūdā. Zajebala, ņemšu burciņā rīsus līdzi.

Mācos pie mūzikas manām smadzenēm - brain.fm

Man šogad zemes nodoklis pacēlies par vairāk par 100 euro, besī ārā, ko var to naudu kāst, lai tie pensionāri var braukt ar sabiedrisko transportu un lai varētu piemērot ģimenēm ar bērniem atvieglojumus. Es arī esmu cilvēks, lai gan mazvērtīgāks. :/
Nepārprotiet, tas vairāk joka līmenī, man kā pilnbrieda zirgam patīk uzturēt pārējās sociālas grupas. Tāds ir tas sociāli atbildīgas valsts pamats.

Atrast somiņā izbirušus 5 (šokolādes) centus ir patīkams pārsteigums.

Mēģinu saorganizēt aizbraukšanu uz Alpiem paslēpot, bet kaut kā grūti tas nākas. Vispār, lai cik snobisks tas sporta veids nebūtu, atrašanās uz lieliem un sniegotiem kalniem ir neaprakstāma.

Izrādās kartupeļu pankūkas ir budžeta ēdiens - nebija jāiet uz veikalu pēc sastāvdaļām.

Pikoties! Kāds ir pārbaudījis, vai tas ir lipīgais sniegs?

Nopirku humpalā kleitu pa 8 euro. Gribēju nopirkt Jaungada sagaidīšanai sluty kleitu, bet mana gaume ir pārlieku normāla, tas man neizdevās. Rīt varbūt aiziešu uz humplau Brīvības ielā, kur drēbes pārdod kilogramā.