_

Kopš es pagulēju divas reizes slimnīcā ar mēneša atstarpi, es esmu slimību magnēts. Pietiek kādam izdvest visniecīgāko slimības atraudziņu, ka es esmu nolikusies uz visiem 38 grādiem. Es esmu arī kā slimības epidēmijas vēstnesis - ja es esmu nolikusies, tad slimība značit staigā apkārt.
Jāsāk kačāt imunitāti.
p.s. un man vēl tādai pusslimai darba dienas pusdienu pārtraukumā apšmauca un neiedeva brauniju :/ Man makā šobrīd vējšs svilpo un nodomāju izņēmuma kārtā palutināt sevi ar brauniju, jo jutos slikti (kā izrādās visi 37.7 grādi temperatūras). Atnāku darbā un pusdienu maisiņā nav mana braunija. Iznāk 4 lati par visām pusdienām + braunijs, bet bez tā braunija būtu paēdusi par 2.5 latiem. Un tā nav pirmā reize, kad index cafē man vai Ronaldam aizmirst atnest kādu bulcēnu (bet visā visumā man tur ļoti garšo).

Es gan to Murakami 1Q84 grāmatu izlasīju salīdzinoši pasen un negribu baigi spoilot, bet jāsaka, ka par grāmatas beigām es ļoti vīlos.

Šodien redzēju tanti ar ļoti lielu dibenu un tievām kājiņām, tāda kā dibena tantiņa.

Ja man kādreiz piedzims dēls, es viņam iemācīšu pašam gludināt savus kreklus. Teikšu "dēls, manas dzimtas vīrieši paši gludina savus kreklus".

Asiniet savas harpūnas, puiši un meitenes, mēs dodamies uz Japānu!

bet vispār varētu dabūt kaut kur miljonu no zila gaisa.

Dažkārt es jūtos kā tāda sīko nieciņu eksperte.

Drīz būs 2 nedēļu atvaļinājums un es jau esmu ieplānojusi nedarīt neko. Mēs ar Ronaldu sarunājām, ka atvaļinājuma laikā iesim ēst pusdienas uz Neiburgu. Šo piekdien izmēģināšu pusdienas rawgardenā, ceru, ka nebūs jāgrauž burkāni.

Bez tā, ka mums darbā nedod ne kafiju, ne tēju, esmu ievērojusi, ka viņi šķaida šķirdās ziepes ar ūdeni >:(

Varētu tā kā uz Oktoberfestu aizbraukt, bet hoteļu cenas dārgas.

Tas ko es darbā izdaru no rīta puses ir divas reizes vairāk, nekā es izdaru pēc pusdienas laika, un šajā brīdī es jau aizklīstu pie domam par iešanu mājās :3

Labi, labi, padalīšos ar ļoti interesantu, izglītojošu komiksu > http://www.stuartmcmillen.com/comics_en/rat-park/#page-1

Kamēr zemesgrāmatā pīkstēja rindas numuriņi, es ar nokārtu galvu gulēju diendusu. Pēc tam apkalpojošais personāls nosmīkņāja. Tas viss to sasodīto odu dēļ.

Atkal nakti neesmu normāli gulējusi, jo mums mājās ir odu midzenis. Dusmu karstumā nakts vidu domāju, ka tiem odiem sadošu - piecēlos no gultas, apstājos un pastāvēju kājās vienu minūti tādā kā miegā, tādā kā neziņā, ko iesākt, un tad ielikos gultā atpakaļ. Ne Depo, Ne Drogās nebija efektīva odu līdzekļa, ko ieliek rozetē un tas atbaida odus no visas istabas, nevis pašapsmidzināmie līdzekļi un odu inde. Mēs ar to odu indi būsim drīz sevi noindējuši.

No doodlejumpa es esmu iemācījusies to, ka neizlēmība un alkatība tevi nometīs zemē.

Šonakt nosapņoju, ka mamma man saka, ka viņa lasa manu cibu.

Remontēšana varētu būt mans hobijs. Lai arī man tagad stresaini viss ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk un dzīvē visdrīzāk būtu tieši šādas situācijas, man patīk tur remontējamajā dzīvoklī čubināties, kaut ko krāsot, kasīt un kaut ko špaktelēt. Tāda nomierinoša nodarbe, droši vien līdzīgi kā tamborēt vai adīt.
Un tagad meistars ir pieteicies palīdzēt tajā galējā istabā, un es no vienas puses bēdājos, jo vairs nevarēšu pati līdzināt sienas. Dienu iepriekš es tieši apguvu apmetuma uzklāšanas mākslu caur visādiem rakstiem un youtubi.

Man patīk tās labās sagadīšanās. Es jau teicu, ka šobrīd pārlasu Meistaru un Margaritu, un minētajā grāmatā (spoiler alert!) ir liels melns runājošs kaķis. Tad nu vakar es gultā guļu un Murcītis, kas ir ļoti liels mels kaķis, pārspējot visus resnos kaķus, nostājās uz divām kājām pie manas gultas. Es paijāju vina galviņu un gaidīju, kad viņš pateiks man pāris vārdus, kā iet Sātanam.

Dažkārt palasot ziņas par to, kas notiek pasaulē, man sāk likties, ka es dzīvoju labā valstī, ik sevišķi palasot ziņas par Sīriju.

Mīļo dienasgrāmatiņ, šodien būs vien trauksmain dieniņ!