_

Tāpat Baņķis arī atgādina, ka līdz pat 1. jūlijam atrodamies komunikāciju infonesējplanētas Merkura cilpā jeb "Dižčika laikā", kas jau tā rada pārpratumu jūru un daudzas neizdošanās.

@delfi.lv

Mēs šodien no rīta izdomājām, ka varētu doties uzspēlēt peintbolu. Tad,ja peintbolu brauktu spēlēt Ivančiki, Reinim dotu peintcirvi, jo viņš ir tik liels, un viņš staigātu tāds rawwr rawwr ar peintcirvi un visi pārējie mēģinātu nostriļīt viņu.

Nospraužu sev uzdevumu šajos Jāņos sagaidīt saullēktu. Pēdējos gados nav nācies sagaidīt, jo es atlūstu ātrāk, bet šogad es apņemos.

Šodien, kad es nespēlēju datorspēles, es būšu kārtīga sieviete. Jāiet salāpīt cimdi, lai gan tas vairs nav aktuāli.

Nākošais gads, es paredzu, būs bērnu gads. Iepriekšējais bija bēru gads.

Šogad visi precās, tikai es neesmu uzaicināta ne uz vienam kāzām :/
Nu labi, mani uzaicināja uz albāņu kāzām, bet aizbraukt uz 2 dienām iznāk tik dārgi, ka tas ir neiespējami.

Šodien vakariņās centīšos Ronaldam iesmērēt vecu zupu, jo man negribas iet uz veikalu.

No blakus kabineta skan hihināšana un DM dziesma "Just can't get enough", laikam atkal dzer. šai sakarā es iedomājos, ka darbā varētu taisīt katru dienu sava dzēriena dienu, un trešdienu es jau esmu iztēlojusies kā vīna dienu. Pārējās dienās gan būtu bezalkaholiskie dzērieni, piemēram, limonādes diena, tējas diena, ūdens diena. Kafijas diena būtu katru dienu, jo taču ir jāatrod motivācija strādāt.

Nopirku negāzēto ūdeni ar citrona garšiņu, bet garšo pēc atšālējušās Sprite.

Es dzīvoju okeānā zem straumītes, tur ir manas mājas.

Atgādinājums sev: neplēst ārā visas savas pogas, jo viņas pēc tam vajadzēs piešūt atpakaļ.

Japānā pēc maniem novērojumiem cilvēki dara vissīkumainākos darbus ar vislielāko aizrautību. Piemēram, vienā no metro stacijām pie biļešu automātiem bija nolikts cilvēks, kas palīdzēja pirkt biļetes. Galu galā visi apmēram zināja, kā pirkt tās biļetes, tāpēc darbinieks tikai katram, kas nopirka biļeti, entuziastiski teica "liels paldiīīeeeees!" un es varu tikai iedomāties, cik tūkstoš reizes viņš dienā pasaka "Liels paldiiiieees!". Līdzīgi ir ar tiem metro darbiniekiem, kas nolikti metro stacijās - entuziastiski mahājās ar rokām, rādot, ko darīt un ko nedarīt.
Tā arī es nesapratu, ko mūsu vistuvākajā stacijā Takadanobabā darīja viens darbinieks, kas stāvēja pie kolonnas uz ķeblīša un izskatījās, ka novēro visus.

Esmu atkal savā vietā, starp mazām mājām un lieliem cilvēkiem.

Mēs bijām skatīties vałus. Tas bija diezgan smieklīgi, jo bez musu laivińas ar 30 cilvekiem tos valishus medīja vel kādas 9 laivas. Tad nu tas valis paceł spuru virs udens vai izsprauslojas, kad visas laivas dzenas tam pakalj un mazaas japānju meitenes spiedz gan no valju priekiem, gan no tā, ka laivu viljnji mētā.

Bijām japāńu disenē, rīt uz japańu zoo.

Man istabā ir daudz reizes aukstâks par manu Panasonic poduTokijā.

Sasodīts, kas ir puņķi un no kādas maģiskas vietas tie rodas? Es te šņaukājos ik pēc 5 minūtēm litriem. Tos ģenerē laikam mans seksīgums, jo tas ir tik liels un maģisks.

Šodien pamanīju, ka man abi zābaki virs papēža aizmugurē ir cauri :/

40 minūtes pirms darbadienas beigām man galvā skan pašsacerētais hits "darbadiena beigusies". Vēl strādāju.

Gandrīz, gandrīz izjuka mans grāmatu pulciņš, bet nu vēl uz puņķiem turas. Man ir jautājumi, kurus es gribu izrunāt 100 vientulības gadu sakarā, tie nevar palikt noklusēti!