Rozentāls

Sestdien no rīta biju apskatīties Rozentāla izstādi un pārzīmēt ar krītiņiem viņa gleznas. Tā ir tāda spēlīte, tāds pulciņš iekš LNMM. Diez gan nomierinoša un prāta atsvaidzinoša nodarbe. Nav man nekādas zīmēšanas izglītības, patīk ar krītiņiem paķēpāties 2 stundu garumā. Iesaku visiem, kam ir vajadzīgs athods no darba nedēļas. Pati Rozentāla izstāde man ļoti patika, pasniedzēja pirms uzdevuma došanas pastāstīja par daudzām gleznām - naudas darbi ar portretiem, tusiņā sastaptas čiksas uzgleznošana, reliģija un mītiskas būtnes. Es jau uz tām tumšajām un mītiskajām būtnēm, tāpēc ņēmos pārzīmēt čūsku veceni.

  Darbu ieliku tikai, lai jūs saprastu ideju, yo. Bet vispār Rozentāla izstāde ir populāra, un tā ir tā besīgākā daļa, kad cilvēki tev apstājas aiz muguras un saka "mammu, mammu, re kur zīmē!" un tu jūti elpu sev uz pleca. Tad atnāk bērna vecāki un visi trijatā skatās, kad beidzot es pielikšu to krītiņu pie papīra un uzvilkšu kaut ko, bet es iefrīzoju, un viņi aiziet tālāk kā pēc sliktas cirka izrādes.