Un tad Tu - cilvēks, nonāc pie atziņas, ka tik daudz kas tavā dzīvē nav tā, kā tu esi to ieplānojis, vai vienkārši vēlies, lai tā būtu... Un ko tad? Tad atliek 3 varianti - vai nu brutāli radikāli rīkoties, lai to manītu, vai izlikties, ka viss ir kārtībā, un tēlot, ka tam tā ir jābūt, vai arī turpināt gaidīt un cerēt, ka viss kaut kādā brīnumainā kārtā tomēr iegrozīsies tā, lai DREAMS COULD COME TRUE. Gribētos rīkoties brutāli un redikāli, tomēr es apzinos, ka man ir bail - jā, es to varu atzīt - man pietrūkt drosmes. Un es nezinu ar ko, lai sāk. Esmu no tām 'daydreamer', kuras zin, kā visam ir jābūt, bet kuras nezin kā likt tam visam kļūt par īstenību. Ir tāda sajūta, ka paralēli šai, ir vēl cita psaule, kurā viss ir brutāli savādāk. Tad nu rodas jautājums - kā nokļūt tur, vai kā turieni atvest uz šejieni???