Nevar jau sūdzēties, bet šobrīd par visu visvairāk vēlos piektdienas plkst. 14.00, kad oficiāli sāksies manas brīvdienas. Jūtos fiziski, bet vairāk tomēr emocionāli nogurusi. Un es tikai nesen esmu nomodā.... Sasodītais kursa darbs :@

Un ar katru reizi uzticēties ir arvien grūtāk, jo es vēl aizvien nevaru aizmirst ar ko tas beidzās pēdējā reizē.
Zinu, ka tam vienkārši jātiek pāri. Nedrīkst domāt par to kā bija. Bet es nevaru melot sev, ka man neinteresē ko viņš par mani domā. Interesē, un kā vēl! Nožēlojami.


"Un visam pāri, stāv tavi vārdi..."