| Rusofobija |
[12. Jan 2011|16:31] |
Vakar tramvajā pa ausu galam dzirdēju sarunu. Kāda meitene ar visai vieglu krievu akcentu latviski stāstīja savai draudzenei aptuveni sekojošo: "...un tad viņa man pie kases teica, iemācies taču runāt latviski vai pis uz roģinu, krievu kuce! Es esmu piedzimusi šeit Latvijā, es runāju latviski, es vienmēr esmu uzskatījusi sevi par latvieti. Labi, es gāju krievu skolā, mani vecāki ar mani runāja krieviski un manā dzimtajā pilsētā latviešu valoda ir retums, bet es taču runāju latviski! Kāpēc cilvēki ir tik ļauni?"
Meitene runāja tik sirsnīgi, ka man tiešām gribējās pieiet klāt un pateikt, ka par tādām lietām nav vērts pārdzīvot, ka katram cilvēkam ir nepieciešams savs ārējais ienaidnieks un visticamāk viņai pašai ar izteikto repliku nav ne mazākā sakara - cilvēki vienkārši baidās un tās bailes vajag ar kaut ko personificēt.
Es vēl varētu saprast naidu pret krieviem no paaudzes, kas pārdzīvojušas izsūtījumu, bet pat tad nebūtu pamata naidam pret veselu nāciju. Un runa pat nav par krieviem... Sapinos... |
|
|
| |
[2. Jan 2011|14:00] |
2010. bija viens no smagākajiem gadiem gan man, gan arī ļoti daudziem tuviem cilvēkiem.
Šobrīd nav diez ko saulaina skata uz nākamo gadu, bet skaidrs, ka nav nekā nepaveicama, nesakārtojama... pie tā tikai vajag strādāt. |
|
|
| Teh Sex |
[30. Dec 2010|12:20] |
|
Vakar darba ballē bija burvīgs skats - divi čali (pieņemu, ka sisadmini) mēģināja apšarmot divas blondīnes ar tekstu "Ja nu tev kādreiz jānoreseto parole vai jāuzliek jauns softs - vari zvanīt pa taisno man." Technology makes me all hot and stuff :D |
|
|
| Kā es snowot mocījos |
[28. Dec 2010|11:32] |
Vakar mācījos snowot. Pēc pirmā uzbrauciena pa pacēlāju (ar otro piegājienu) sāpēja viss, kas vien var sāpēt.
Sapratu, ka tomēr nav priekš manis un jāiet vien dzert... Izrādījās, ka pie dzert var tikt tikai nobraucot pa kalnu. Nobraucu, paņēmu uz mutes, sadusmojos, aizkārpījos līdz pacēlājam, atkārtoju.
Pēc 2 stundu ālēšanās, izdevās pat veiksmīgi nenokrist pēc katra pagrieziena.
Šodien nesāp pilnīgi nekas, izņemot sapūsto kaklu - esmu vīlies. |
|
|
| Capoeira |
[16. Dec 2010|22:26] |
Sakarā ar Vincenta Nr.3 palikšanu par pirātu, izdomāju kā jāaiziet iečekot citas capoeira nodarbības - tuvāk sirdij, tuvāk mājām. Džīzas faking kraist - es tagad jūtos tizlas kā govs baletiestudējumā. Es neko nemāku - kājas ne tā kustās, rokas ne tā nostaditas - rodā gandrīz norāvos pa seju ar papēdi... Labi, ka vismaz izturība uzdzīta - citādāk būtu jau nomiris. Visu daru "čerez ņemogu".
Jēs, man patīk izaicinājumi :) |
|
|
| |
[13. Dec 2010|17:56] |
| [ | Skaņas |
| | A Perfect Circle - Judith | ] |
Pēdējā laikā garastāvokļa svārstības paliek arvien lielākas. Klusiņām pie sevis atkārtoju "Es esmu normāls. Ar mani viss ir labi!"
Es negribu sev modernās slimības, es negribu antidepresantus. Es esmu normāls. Ar mani viss ir labi!
Give me back my music! Give me back my passion! |
|
|
| |
[29. Nov 2010|22:59] |
Šodienas uzjautrinošās sarunas.
1. Pie priekšnieces
Es: Man nav ko darīt, ir kaut kas interesants?
Viņa: Nekas TĀDS, atpūties.
Es: Piektdien jau atpūtos apnika.
Viņa: Nu tad brauc mājās, izguli nostrādātās virsstundas.
2. Pēc treniņa
Čalis: Eu, Aigar, kas šitā par dziesmu?
Aigars: Nav ne jausmas.
Čalis, skatoties uz mani: Tu! Tu esi mūziķis! Tu noteikti zini.
Es, par brīnumu atpazīstot: Compay Segundo - Chan Chan |
|
|