|
|
|
Februāris 8., 2005
13:31
''redzi kā dzīvo biezpiens ar krējumu
putu čemuri ceļas un plok
aizbāz muti ar pabiezu sējumu
guli pa vidu un neesi skops
jūti kā zemajās debesīs maldās
piena kunkuļos bezkaunīgs skats
mūsu ļipas glāstīs vēl saldāk
analfabētiski nospeķots lats
šīm vēstīm adresātu nav
uz katras lapas rakstīts LOVE
tu jautri laipno lavu lej
kā cāļa zupu dvēselei
klāt atkal līksmes apogejs
tu šonakt atkal medīt ej
kāds aploksnīti vaļā rauj
un paostījis saka WOW!
padebešos ciemojos
ēdu nieri taukos
piedzēruši pūpēži
putēja un plauka
laipni ļāva padziedāt
saldi nobučoja
maigi aknas knābāja
kad negāju projām''
P.S. labi Vērdiņš uzrakstījis:)
|
08:49
sapņi mēdz būt dažādi - sausi kā bērza tāss, var būt krāsaini un spilgti, bet visbiežāk - tukši, kuriem pakaļ velkas dreboša, melīga ēna... mazliet stindzinoši un vairs nevar neko vērst ne par labu, ne par ļaunu... var tikai gaidīt... Nafig sapņot?? Neviens sapnis nevar mēroties ar dzīvi! Dzīve ir daudz pārāka par jebkuru sapni! Tāpat kā divi reizē nevar skatīties caur fotoaparāta lodziņu, un, vēl jo mazāk, kopīgi nospiest slēdzi. Vienam ir jāaiziet un šoreiz aizvāksies sapņi.
|
Februāris 2., 2005
13:34 - dienas jautājums...? - :)
Sliktais maitasputns aprij mākslu. Parastais maitasputns aprij nezināmu cilvēku līķus. Vai tie ir divi atšķirīgi putni?
|
Janvāris 31., 2005
11:12 - ?:(
vai Dievs, skatoties uz šo mietpilsonisko, nejēdzīgo cilvēku masu, raud?
|
Janvāris 25., 2005
14:25 - atmini manu mīklu - :)
viņš ir zivīs un gliemežos
viņš ir lieveņu ubagos
viņš ir Ziemassvētku debesīs, kur mēnesis mākoņus dzenā
viņš ir zobu pastā un pienā
viņš ir tavās acīs, smaidā un bučās
viņš ir vakarā basās kājās
viņš ir smaržīgos sapņos un saulainā gaisā
viņš ir daudzās brīnišķās vietās
viņš ir
- :)
|
Janvāris 22., 2005
11:18 - :)
... uzzied papardes zieds uz meeles:)
|
Janvāris 20., 2005
14:18 - patika - :)
''Cita cilvēka dzīve ir cita cilvēka dzīve. Tu nevari uzņemties par to atbildību. Mēs it kā dzīvojam tuksnesī, un mums atliek vien pie tā pierast. Jo mūsu pasaule ir šāds dzīvais tuksnesis. Līst lietus, un zied puķes. Lietum pārstājot, puķes novīst. Ķirzakas ēd vaboles un izžūst. Viena paaudze izmirst, un tai seko nākamā paaudze. Tā iekārtota pasaule. Mums ir iespējami daudzi veidi, kā nomirt. Galu galā tam nav lielas nozīmes. Pāri paliek vien tuksnesis...'' /Haruki Murakami/
Garastāvoklis:: domīgs
|
Janvāris 19., 2005
13:58 - :)
cibric - cibric? - :)
vismaz pa pienenēm! - :)
|
Janvāris 14., 2005
09:23 - :)
Melnās drēbēs tērpta, ar melnu plīvuru pār acīm Žaklīna iet gar Sēnas krastu. Pretī viņai steidzas viņas mīļotais Pjērs un jau iztālēm sauc: ''Ak dievs, Žaklīna, es beidzot tevi satiku. Tik sen neesmu tevi redzējis, esmu izslāpis pēc tevis, mums tūlīt jādodas uz tuvāko viesnīcu.''
To sakot, Pjērs mēģina ielūkoties Žaklīnas acīs, bet melnais plīvurs tās cieši nosedz. Pēc brīža Žaklīna atbild: ''Lūdzu saproti mani, Pjēr. Es nāku no kapiem, nupat apglabāju savu mīļoto vīru Žaku...''
Beigās Žaklīna, būdama īsta francūziete, ar vieglu rokas kustību paceļ uz augšu melnu plīvuru un saka: ''Labi, Pjēr, bet tad tā lēni un sērīgi....."
P.S. Labrīt!!!
|
Janvāris 11., 2005
13:53
... kaa tiesas medicīna var būt tik briesmīga... izskatās, ka es kārtējo reizi neaiziešu uz šo eksāmenu, man pat šķiet, ka tā grāmata smird pēc vecām asinīm:( Un drausmīgās fotogrāfijas un kaa tik tās asinis nesarec... pretīgi:(
Garastāvoklis:: nelabs
|
Janvāris 10., 2005
09:30
labriit!
jauku jums dieninju!***
|
09:28
...tu bij' mans vergilijs, kursh ieveda mani dzilji savaa komeedijaa, kura, nez kamdeelj, netika uzluukota par dievishkju...
|
Janvāris 7., 2005
13:30 - aizķēra:)
''Izcel mani no plaknes, no lielās bildes smagajā zelta rāmī. Redzi - es stāvu līdz ceļiem komposta kaudzē. Otrais no kreisās, uzvalkā, ziedi rokā. Saspiedis lūpas, pa zodu tek smaids. Slepus skatos - tu esi nācis pie kāda cita un paliksi vēlāk uz balli.
Prieks iepazīties, es esmu ķirbis. Bet tavas rokas šonakt pārvērtīs mani karietē. Tā aizvedīs tevi un klaju, dubļainu lauku, atvērs durvis un noskatīsies, kā lietus sīkiem triepieniem cenšas tev iezīmēt seju.'' /K.Vērdiņš/
|
Janvāris 4., 2005
08:50 - pagāšnakt izlasīju un iepatikās
''Dievs zina, ka mēs esam jutekliski radījumi. Pret to mēs esam bezspēcīgi. Tomēr, dāvādams mums savu žēlastību, Viņš šo juteklību pārvērš par kaut ko šķīstu. Vai tad tieši tas nenozīmē mistiskā mīlestība pret Dievu? Šajā mīlestībā pat kaisle ir pacelta augstākajā līmenī.'' (''Sapņu dejotājs'')
|
Janvāris 3., 2005
09:58
... lūgšana ne vienmēr ir prieks un gaisma, dažreiz ir taa..., it kā es mestu akmeni Dieva logā un prātotu..., kad Viņš vienreiz mani sadzirdēs..., izkāps no gultas un atvērs to sasodīto lugu...
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) depressed
|
09:52
Laimīgu, čibuki, JG!*
|
Decembris 24., 2004
09:03 - varbūt nākošgad:)
... es būšu pilnīgi brīva, man klāt vairs neķersies nekādas pagātnes skrandas, nekādi žņaudzoši pirksti. Es varēšu darīt visu, ko gribēšu, bet nez kāpēc tas nešķiet pārliecinoši. Kāpēc visas manas fantāzijas pārvēršas slazdā?
... es noskaidrošu, kāpēc mirušie atgriežas, lai pieskatītu dzīvos...
Varbūt ieviesīšu mīļāko ar sārtu neilona kaklasaiti un smailpurna kurpēm:)
Un zinu, ka vairs nedojošu nevienam citam kā tikai sev pašai. Vai drīkst lūgt uz šo deju?
|
Decembris 23., 2004
14:55 - :)))
... un tagad ... cibric - cibric..., tā, lai ļipas kust!!:)))
|
Decembris 16., 2004
11:53 - :)
mmmm:)) Kaads laiciņš:) Jauku jums dieniņu - :))
|
Decembris 9., 2004
14:55 - :)
palidojam?? Vismaz 5 cm. virs zemes!!:))
|
|
|