Man jautā, kāpēc es negleznoju, nebūvēju utt. Īstenībā ir tieši otrādi. Un nav runa tikai par mākslu. Varētu prasīt, kāpēc tu tā nedzīvo, kā tu dzīvoji padomju laikā. Māksla ir dzīves sastāvdaļa, drīzāk būtu jābrīnās, kāpēc tu dari to pašu, ko tu darīji padomju laikā. Tu esi metis šķēpu, bet tagad visi spēlē futbolu. Jocīgi ir tas, ka tu vēl arvien met šķēpu.

/Jānis Mitrēvics/