|
|
|
Septembris 29., 2004
08:27 - ...sapnīši...
''kas man tai sapnī teica
ka mīlestība ir tikai āda ko uzvelk
pavasarī un rudeni
reizēm ziemā'' (J.Ramba)
...kāds nemanāmi izslēdz gaismu...nakts solījums. Liels klusums. Velk rīts mīkstu halātu un ienāk istabā, uz galda likdams zemenes ar pienu. Zemeņu sula, kas rodas no saules un lietus, man šorīt ļoti dreb tavas rokas.
... ja tu klusē, tad klusē tā, ka ne puteklis nenotrīs un no tavām apsnigušām ielām dzestri kļūst, man šķiet, ka esmu tikusi klāt tavam baltajam sniegam. Gurkst. Gurkst. Gurkst. Tik vientuļš gājējs klejo apsnigušās ielās un es gribu ļoti atcerēties, to kas nenoticis/pienāks.... Vārdi aiziet kā nedroši soļi pa kailām, apsnigušām taciņām, un ja es stāstītu kā es vēroju savu māsu zīdam bērnu, tad tu skatītos pētoši.Un neraudi, es gribētu tevi žēlot, bet vēl neesmu iemācījusies atdoties. Kurš gan ir izgudrojis nepielūdzamo gūtenbergu???
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |