|
|
|
Decembris 7., 2004
09:02 - nostalģija?... varbūt...
Ilgojos uzrakstīt elegantu vēstuli uz aristokrātiska rakstāmpapīra, taču nebij' itin neviena, kuram es būtu varējusi rakstīt un kurš arī saprastu. Dažreiz - pavisam reti - mani apciemo atmiņa un es aizmirstu visu, kas notiek tagad. Viņš bija šeit bijis kopā ar mani, mēs bijām staigājuši kopā un es dažreiz viņu joprojām jūtu sev blakus, tik reālu kā pieskāriens. Mēs bijām turējušies rokās - tik ziemišķa vēlme. Mēs bijām gājuši pa tādu pašu ielu kā šī, bet vairs neskatījāmies viens otram acīs, bet tavas acis droši, ka vēl ir skaistas... un tad mūs pārplūdināja nākotne un mēs tikām šķirti.
Tagad viņš ir tālumā, vējš jauc viņa matus un es nemaz neesmu greizsirdīga uz vēju, es tikpat kā nespēju saskatīt viņa vaibstus. Arvien pieaugošā ātrumā viņš slīd no manis prom, uz mirušo zemi, uz mirušo pagātni... neatgūstams. Man bija nepareiza pagātne... tagad man ir tikai viena dzīve un lietus uz lūpām jau ceturto dienu...
''Brīžiem tak gribas salāpīt mūžu ar
nodomiem
cēliem un piepildāmiem
vārdus nelaist pa vējam
nonākt gruntīgā zemē pie īstenas sāls un...'' (J.Ramba)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
