Mālu mīcīšana
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Tuesday, October 17th, 2006

    Time Event
    1:17p
    U vsjo zajebalo
    Nu ko? Nolamājos, mierīgi. Nekas nemainījās. Neko negribas teikt, bet klabinu, klabinu, klabinu. Varēju jau ar copy-paste, tā būtu ātrāk un vēl nedaudz bezjēdzīgāk. Nav nekā grūtāka, garlaicīgāka, nomācošāka par slinkumā palaišanos. Nu pamēģiniet izdomāt, kā noslinkot veselu darba dienu. Nieks. Bet darīt to konsekventi un jau gadiem ilgi tā iraid īpaša māksla (technē). Maksa par to, protams, arī ir noteikta - degradācija. Pilnīga un pamatīga smadzeņu pūšana. Tā ir māksla nedomāt, es pat gribētu teikt, tā ir spītīga atsacīšanās domāt un sasniegt mērķus. Tā ir plūšana, ļaušanās lai tevi stumda un grūsta, nemēģinot izraisīt kustību, tā ir izvairīšanās no jebkā, kas varētu kaut ko mainīt. Tā ir tuvošanās stadijai, kad tevis nav, nu gandrīz nemaz nav, jo nav tava iespaida uz neko. Tu varētu arī nebūt un nekas īpašs nemainītos. Tu nevienam īpaši netraucē un arī nepalīdzi. Tukša vieta. Līdzīgi kā durvis, vari virināt kad vien iepatīkas un kad esi apradis ar to vietu un dabu, tu tās vairs nemani. To gandrīz nav.

    It kā augstāk minētais izdodas, ārēji viss funkcionē perfekti kā aprakstīts. Taču "iekšēji" cīņa ir krietni grūtāka, ir pamatīgi jāpiepūlas, lai iekšējais nemiers neizlauztos vidē un nesatrauktu to. Katru mirkli ir jāslāpē viļņošanās, jāslāpē un jānomāc domas, sajūtas, iekāres. Visgrūtākais ir iekāres, tās joprojām izraisa lielāko viļņošanos, tās it kā mudina rīkoties, liek kaut kur traukties. Taču ir tām arī savs labums, tās nomāc domas. Viennozīmīgi un spēcīgi. Kaut arī abu cēloņi nav skaidri, tomēr iekārē uzvar domas vienā setā. Iemācīties nedomāt ir vieglāk. Kā pilnīgi skaidrs apliecinājums domāšanas niecīgumam ir skaidra empīrija, ka to elementāri var nomākt ar pilnīgi legālu dziru palīdzīgu. Alus, vīns, nemaz nerunājot par koncentrētākiem virumiem, tiek ar domām galā pēc pāris litriem. Protams, protams, šai metodē ir skaidri pamanāma pretruna ar slinkošanas pamatpostulātu, atturēties no jebkuras darbības. Tātad, lai nomāktu domas, ir jāveic neliela, lēna piepūle, mazs grēciņš, jāiespringst uz dzires iegādi un lietošanu. Taču, šo pārkāpumu atsver fakts, ka tiek pieveikts daudz nopietnāks ienaidnieks - domas (lai vai kas zem šī vārda slēptos).
    2:00p
    Jānomaina "subject" lauka nosaukums, jo vārds "domas" neskan labi. Precīzāk (nedaudz koķetējot), nekādu domu te nav, lai arī kā gribētos uz to cerēt. Skat. skaidro pretrunu ar iepriekš atvemto.
    4:19p
    Šo ņemšanos sauc par klabēšanu (ja kas, tad tas atzīmēts arī manuālī). Toč, klabu, grabu, piržu, īdu, kunkstu, verbāli smakoju, vingrinu pirkstus, nositu laiku (jau bija), mūku no realitātes, neko labāku nevaru izdomāt, izrunājos, atbrīvojos no liekajiem vārdiem, uzmanos no kolēģu skatiem manā monitorā, neko neceru, nīkuļoju, ceru kaut ko atrast, slinkoju, eksistēju, gaidu darbadienas beigas (kaut tas neko nemainīs), raustos, demostrēju pofiu, gribu iet pīpēt, izaicinu likteni, negribu neko darīt, izliekos. Klabu, rezonēju, mēģinu iekustēties, no visa kā baidos, jūtos vainīgs, mazliet kauns, nekaunīgs, nelojāls, liekulīgs, cinisks, dienaszaglis, vienkārši muļkis. Nu un?

    << Previous Day 2006/10/17
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba