māmuķīša cibiņa - Komentāri

pēc tam, kad līdz kliņķim apnika kausēt imbuļus uz aizsalušiem mašīnas logiem, ienāca prātā spīdoša ideja - mazais cilvēks noteikti grib zīmēt! iegādājāmies 12 krāsu plomīšus, 48 lpp kladīti un aiziet tā lieta! tā kā manas neizmērojamās zīmēšanas iemaņas aprobežojās ar zaķi, puķi, koku un sauli, pirmā piezīmētā lapa palika arī pēdējā.
vakarā, gulēt ejot, dzirdēju jokainu rosību redeļu gultiņā. kaut kas tika murmulēts, čabināts, grabināts, arvienvārdsakot - vāji slāpēta rosība gulētiešanas laikā, bet tas jau pieder pie lietas.
otrā rītā samiegojusies rauju nost miegamicei segu un... sirds sažņaudzas no redzētā. domāju, ka pēc vējbakām, kad nomālēju savu atvasi gluži zaļu no galvas līdz kājām, nekas vairs nespēs mani pārsteigt! spēj gan! un kā vēl! zili zaļi melni lillā čorts izlīda no gultas un koķeti smaidīja! vai viņā bija ierunājušies kādi man līdz šim nezināmi indiāņu gēni un viņa gatavojās karam, vai arī tas bija man neizprotams "bodyart" paveids, kas to lai zin...
dārziņā pateicām īsi un lakoniski - mēs nopirkām flomasterus! mēs tikām saprasti.