māmuķīša cibiņa - Komentāri

Nē nu pilnīga nolaidība šitāda atskaišu kavēšana.
Nu tad pēc kārtas atmuguriski.

Pagājušajā nedēļā skolā atkal tika rīkota ikgadējā izstāde "Drozofilu paradīze" jebšu tautas valodā saukti - "Ražas svētki".
Šoreiz tapa pulkstenis un jahta.



Pat manai raženajai fantāzijai pietrūka ideju, kā gan šos abus varētu sasaistīt vienā tēmā, un galubeigās bērns uz skolu aiznesa ar tādu ģīmi, it kā būtu pats par sevi saprotams, ka, ja ir pulkstenis, jābūt arī jahtai!!!

Nedēļu atpakaļ Bandīc sagādāja saimei biļetes uz hokeju - piedalījāmies Dinamo zīmējumu konkursā, vietu gan nekādu neieguvām, bet pāris nedēļas pavadījām plēšoties par to, kas, kā un cik rūpīgi būtu zīmējams un vienu dienu abi ar tēti pavadīja Arēnā Rīga ālējoties, skatotieas hokeju un fotografējoties ar hokeistiem. Diemžēl pasākuma rīkotāju pieminētā "fotografēšanās ar hokeistiem" beidzās ar to, ka noķert varēja tikai tos, kuri reāli tajā dienā nespēlēja (tātad sapņu foto ar Lauri Dārziņu netapa), turklāt vienīgā fotogrāfija ar Bērziņu sanāca tik miglaina, ka nav vērts pat jamo rādīt. Runājot par miglainumu - acīmredzot, tēta roku savādā izliekuma dēļ, šī diena faktiski nav dokumentēta.
Lūk ir labākā bilde, kas tapa. Tas melnais pleķis tur fonā ir viens no mūsu zīmējumiem. Par pārējo bilžu kvalitāti cenzētiem vārdiem izteikties grūti.

Divas nedēļas atpakaļ tika nosvinēta astotā dzimenīte - jau tradicionālās divās daļās. Pirmajā visas ciema čaukstenes salasījās uz dziedāšanu, picu ēšanu un bārbijošanu, otrajā radu lokā devāmies uz Rundāles pili.
Jāsaka, ka abas daļas pagāja jautrā un diezgan rāmā noskaņojumā. Meitenes sagādāja pārsteigumu jubilāram, nodziedot "sveiks lai dzīvo!" no sākuma līdz beigām un sadāvinot milzu lērumu visādu foršu nieciņu, kaut bija visas kā viena iestāstījušas, ka dāvinās grāmatas. (Bandīc gan īpaši neskumtu arī par grāmatām, vienkārši iztrūktu pārsteiguma momenta).




Cita starpā mācāmies spēlēt blokflautu, savukārt mazā māsa ir varens dejotājs. Tiko kā atskan kaut kas līdzīgs melodijai, dungošanai vai dziedāšanai, tā Sīks sāk dejot. Visamizantākais skats ir, kad lielā māsa spēlē uz blokflautas gammu (kas nereti izklausās kā kaķa vilkšanas pa stiklu, kad tam izlaisti nagi...), bet mazā dejo.... Atliek tikai iemācīties spēlēt zilo lakatiņu un varēsim startēt dziedošajās ģimenēs. Zilo lakatiņu tāpēc, ka tā ir vienīgā dziesma, ko zina tētis. Turklāt viņu nepamet uzmācīga ideja, ka viņš arī MĀK to nodziedāt.
Tikai pacietību, mīļie!