|
Meita izaugusi.
Skolas brīvlaika pirmais uzdevums - notriekt sūri, grūti krāto un pelnīto naudiņu šopingā.
Vakarā studējām gūgles satelītus, rādīju, kā no forumcinemas tikt uz unīti un atpakaļ.
(Tas gan izvērtās par daudz lielāku loku līdz Metai Barona ielā, Origo un atpakaļ).
Neskatoties uz apzinīgajiem sms "Esmu autobusā", "Esmu galerijā", "Ai, aizmirsu, jau 10 min esmu autobusā", vecākiem matu kodaļas sirmas. Pat mūžam flegmatiskais tētis šoreiz nevarēja nervus savākt čupiņā, dabūju pa kaklu, ka palaidu.
Nav ko strīdēties ar cilvēku stresā. Cilvēks vai nu ir topogrāfisks idiots, vai nav. Pupai vienmēr ir bijusi fantastiska spēja noorentēties, kamēr es relatīvi nesen apmaldījos Ķengaragā.
Sašutis zvans:
-Zini, bez tēta nav tik forši šopingot!!!
-Ke?!
-Uz cenām jāskatās!!!
-(spurdzu klausulē)
-Un, ja man pašai jātur rokās somiņa un mētelis, KĀ LAI ES ROKOS PA PLAUKTIEM? Vajadzēja vismaz Kiki līdzi paņemt!!!
Tuniku kandidāti atrādīti caur whatsapp (mīlu šo gadsimtu). Pēc stundas zvans ar nevaldāmām raudām klausulē.
Izrādās visi dzīvi, tikai meita nepaklausījusi māti un Narvesen topmaizes vietā aizlikusies uz grilbāru paēst, kur pasūtījusi, ko kārojies un tā vājprātīgā kasiere paprasījusi par to 4,60Ls!!!
Nu... ko lai saka. Mums ar tēti šis brauciens arī izrādījās noderīgs - bērns saprot, cik sāpīgi atdot savu naudiņu par paiku un kāpēc neēdam ārpus mājas katru mīļu piektdienu :) Pateicoties orģijām grilbārā, abas tunikas nesanāca, nu ir skaidras arī budžetēšanas vadlīnijas - vai nu šašliks vai tunika :D
Vakarā atradu savu bērnu pārgurušu, ar kājām bļodā. 7h pa pilsētu nav nekādi joki :) |