|
Tā nu esam veiksmigi pārvākušies uz pāķienu. Šonedēļ esam nepilnā sastāvā - es, mazā māsa, lielā māsa un krustdēliņš.
Pēdējie divi ātri nodibināja ģimeni, vienojās, ka būs brālis ar māsu. Kā jau kārtīgai ģimenei pienākas nodibināja arī ģimenes uzņēmumu.
Pienāca man klāt meita ar tekstu:
-Mammu, ja tev ir kāds beigts dzīvnieciņš, atdod mums!
-Jezus Marija! A ko jūs ar viņiem darīsiet?!
-Mēs taisām kapiņus!
-Nē, zini, man nav neviena beigta dzīvnieciņa!
-Nu žēl! Man jau ir maijvabole, slieka un mārīte!
-V-viņi k-ko - visi ir beigti?!
-Nē, vēl ne! Viņi ir manā aprūpē!
(Nojaušu, ka tas ir viens no tiem aprūpes namiem, par kuriem raksta krimiķos...)
Šodien tika atvērts zoo dārzs. Acīmredzot, aprūpējamie nepratās atmesties. Tagad visas cerības uz zoo...
Jāatcerās kādā brīdī ieprasīties par viņu attieksmi pret ragaviņām, savādie nožogojumi uz mājas sliekšņa ar akmentiņiem un lapiņām man tomēr uzdzen šermuļus!
Ar cieņu,
Mortīcija. |