|
Vislabākās zāles pret bērna egocentrismu un izlutināšanu ir vēl viens bērns ģimenē. Sunīts/kaķīts/zelta zivtiņa nav tik efektīvi. To arī skaidri pierādījusi mana zeltene (ā, zivtiņa nomirusi, nopirksim jaunu?).
Bet, uzmetot aci šim projektam, uzreiz nemaz nevar pamanīt blakusefektu, kurš nāk gaismā jau krietni vēlāk. Daba nemīl tukšumus. Gribot negribot, mazais izlutinās tieši tāpat kā kādreiz lielais. Vecākais bērns dabū pa kupri par mazā izdarītajām blēņām, vecākais bērns tiek dzīts uz smilškasti ar kverpli, vecākajam netiek pēdējā zemene bļodā utt. Arvienvārdsakot - lielākais gribi negribi paliek par cilvēku, savukārt jaunākajam atkal jāmeklē veids, kā izārstēt egocentrismu... Kā jau visās lietās, arī te zelta māka ir laikus apstāties. Acīmredzot, netiekot ar mani nekādā jēgā, mēs ar vecāko māsu tikām pie brālīša. Un tad vēl viena... Un tad projekta bezgalība pieleca pat manai mammai un viņa ir nosolījusies, ka viss, vairs brālīšu nebūs. Un tagad mums ir pastarītis, kurš uzminiet nu - protams ir gatavais izlaidenis :)
Otra bēda ir tas, ka jaunākajam nav ne jausmas, kas notiek, ja mājās ieperinās bebis.
Te nu es (beidzot!) nonāku līdz īstajam stāstam. Tā kā tas bija kādu laiku atpakaļ, nemācēšu izstāstīt, kā nonācām līdz tādai dzīvei, ka mana vecākā bija ar māsas vecāko pie omes, savukārt mans jaunākais ar māsas jaunāko pie manis. Visticamākais, ka es arī tad to nebūtu varējusi izskaidrot.
No rīta puisītis (vislabāk viņu noteikti var atcerēties no mistērijas ar Bekumenu) pieteicās ka grib auklēt bebi. Nu es neko ļaunu nenojausdama teicu, kad bebis pamodīsies, tad varēs paauklēt. Izrādās, kad cilvēkam ir iedvesma, tad pankūkas uz pannas jāatstāj. Ar blīkšķi puika iegāžas istabā, kur guļ bebis, bebis nu ir pamodies, var sākties auklēšana! Nu kā tu uz tādu sakliegsi? Es tak teicu, ka varēs, bet neko neteicu, ka modināt tāpēc nevajag...
Pēc brīža puika atskrien pie manis un saka: "Līva saka ēē ēē! Ko viņa grib?"
Es, smieklus valdīdama, saku, ka viņa noteikti grib parunāties.
Puikas sejā nozib pilnīga neizpratne par sievišķu dīvainajām iegribām, bet ko nu.
Kad braucām pakaļ lielajām māsām, noliku puiku blakus bebim, lai vajadzības gadījumā ir kāds, kas mazo izklaidē.
Pēc brīža man pastiepjas roķele ar suņķīti un puika saka "Šitam knupim beidzās garša, viņa izspļāva! Iedosi citu?".
Nu tā es pa ceļam vēl sniedzu īsu kursu knupīšos :) |