|
Kārtoju bērna istabu. Zem spilvena - maisiņš ar maizi. Nospriedu, ka atkal būs ēdusi pusdienas istabā uin aizmirsusi aiznest atpakaļ. Vien nobrīnījos, ka dažādas maizītes samestas klona maizes maisiņā, bet mūsu mājā tā gadās.
Kad pusdienās prasīju, kādu maizīti pie zupas un izvilku minēto maišeli no maizes kastes, atskanēja "Ā, redz kur mans maizes maisiņš! Iedod man to graudu maizīti!". Un tas viss tādā tonī, it kā būtu pilnīgi dabiski, ka cilvēkam zem spilvena ir maisiņš ar maizes izlasi, gadījumā, ja naktī sagribas ko uzkost...
Ar nejaušību tam izrādās nebija nekāda sakara!
Jocīga padarīšana tie gēni - līdz šim domāju, ka pasaules miskaste ir internets, tagad jāsāk domāt, ka tomēr gēni. Gan ausu forma, gan slimības, gan pārtikas slēpšana nebaltām dienām... |