|
Pēc sestdienas viesošanās pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) semiole, un svētdienas bumsis apciemošanas, mājā parādījušās daudz un dažādas mazmazītiņas drēbītes.
Uzsūkusi visādas gudrības, iedvesmas pilna, nopirku Īpašo Veļas Pulveri, un drudžaini darbojos ap mazgāšanu, gludināšanu, šķirošanu un atvilknes izbrīvēšanu jaunajam ģimenes loceklim.
Patiesībā to visu pavadīja viegla panika, jo liekas, ka TIK mazas drēbītes es dzīvē neesmu redzējusi. Mazā jaunkundze ar saviem 120cm nu ir pārvērtusies goliātā, jo kā zināms, pilnīgi viss šai dzīvē ir relatīvs un atkarīgs no tā, kam pielīdzina. (Izņemot, protams, stulbumu, kas mēdz būt absolūts.)
Tētis ar jaunkundzi, atgriezušies no laukiem, ar neslēptu interesi pētīja veļas režģa saturu. Pēc pāris minūtēm mulsa klusuma, tētis paziņoja, ka jaunāko es varēšot pati auklēt. Kaut ko TIK maziņu viņam būs bail rokās ņemt! Vienojušies, ka mūsu izjūtas ir līdzīgas, izlēmām to vismaz darīt uz maiņām.
Toties Pupa ir vienīgā, kas ne kripatu nav apmulsusi. Lika nosolīties, ka šo porciju, kas žūst, es negludināšu un nešķirošu bez viņas. Izpētīja mazuļa atvilknes saturu un nokomentēja (Priekš kam TIK DAUDZ (trīs!!!) palagu?!).
Galubeigās, kad vakara gaitā tika risināts jautājums, kas notiks ar vecāko māsu, kamēr mēs braucam uz slimnīcu, viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka brauks līdzi.
Laikam tik apstulbušus vecākus viņa sen nebija redzējusi un tā arī ne pie kāda galalēmuma nonākt neizdevās. Visi pieskatīšanai derīgie radiņi vai nu strādā, mācās, vai dzīvo laukos, bet kaķu ome redz nederot.
Nu ko, jācer, ka atrisinājums tomēr parādīsies.
Nez kad šogad skolās ir rudens brīvdienas? |