|
Vispār jau esmu eksaktais kadrs, tamdēļ būs grūti ar mākslinieka otu vai rakstnieka spalvu uztriept ainiņu, kas patlaban darās vannas istabā.
No tās puses plūst lavandas-vaniļas smarža, ūdens šļakatu troksnis un mežonīgs "sozīdēja gaiļapīši apeņīšu gorumā, sobraukuši briutes rodi - pīci krakli mugurā". Pie līdzīgām skaņām bijām pieraduši dzīvojot trīs gadus blakus poligonam. Tik tur repertuārs bija sūnaināks :)
Nu principā līdzīgu ainiņu var redzēt pretty woman, kur daiļā rudmate ietinusies vannas putās pilnā balsī dzied. Vai to laikam sauca par maurošanu? Balss ne kripatiņas un dzirdes arī. Bet iekša ir!
Skatīdamies kādu no daudzskaitlīgajām dvīnīšu Olsenu filmām, izdomājām likvidēt mammas vājuma mirklī nopirktos austrumu saldumus - riekstus cukurā.
Protams, ar pekas zobiem tas ir sarežģīti. Tāpēc smalki instruēju no sākuma nosūkāt cukuru un tad tik grauzt riekstu, tas sasodītais grauzdētais cukurs ir šausmīgi ciets. Pašai, protams, pacietības trūkst un lieku iekšā tā, ka skrumšķ.
Protams, bērns klūp virsū - "a ko pati grauz? Kāpēc es nevaru?"
Saku: "tev zobiņi ļoti švaki un pilna mute zobgraužu."
"A tev nav?"
"Nea"
"Parādi!"
(atvāžu muti līdz ausīm)
"Hmm, balti... ā, šite ir! .. ā nē, tas rieksts... a kāpēc tev nav zobgraužu?"
"Nu es tīru zobiņus rītā un vakarā!"
"aaaaaa"
Dūda paķer pāris riekstiņus, aiznes tēvam un komentē:"Tu tik nosūkā to cukuru un tad ēd riekstu. mēs jau netīram zobus rītā un vakarā!"
acīmredzot, bērns būs kārtīgs latvietis - ja pašam jāmokās, tad lai tiek otram ar' :) |