|
Vakar mamzelei bij deju skate. Pletējām bruncīšus, pinām bizes, vilkām baltas zebikses - arvienvārdsakot viens pamatīgs saviesīgs pasāciens bez gariem galdiem noslēgumā! Beidzot man bija iespēja dzirdēt visu Pupas repertuāru saliktu pa plauktiņiem - katru dziesmu, katru deju atsevišķi, turklāt no sākuma līdz beigām, nevis vienā mākslinieciskā kolāžā par runci - peļu junkuriņu ar sarkanu rožu vainadziņu, kam burkāniņš kāpostiņš ir gardumiņš!
Pasākums, protams, skaists un saviļņojošs, kā arī nogurdinošs līdz bezjēgai. Tā dziedādamas un dejodamas braucām mājās un ar pārguruša bērna mokām likāmies uz auss.
Šorīt, kā gadījās, kā ne - sagribējās man svārku. 99% gadījumu esmu sastopama garajās biksēs, tamdēļ viegli saprotams bij bērna izbrīns - kas tev tas tāds mugurā?
es - nu kā kas, - svārki taču mammai!
meita: - āāāā, šodien TU dejosi??? |