|
esam iestūrējuši periodā, kad jāvāc jelkāda veida informācija. un, jo nelietderīgāka tā ir, jo labāka. piemēram, mašīnu markas.
ar jautājumu "mammu, kā sauc šito mašīnu?" māte tiek tiranizēta metru pa metram līdz pašam darbiņam. vissmagāk man iet ar autobusiem un ceļu tehniku :)
pats par sevi, ka zinām skaidri un gaiši - tētim ir audi, mammai ir goufs. kāpēc vienai ražotājs, otrai marka? nu vienkārši - mēģinājumi iemācīt "folksvāgens" vai "audi astoņdesmit bē četri avants tdi" izgāzās ar troksni.
kā nu gadījās, kā ne, bet audi cieta no sievietes mēģinajuma noparkoties un tika ielikts servisā. tā nu visi trīs veselu nedēļu pārvietojāmies absolūti neģimeniskajā, 15 gadus vecajā golfā.
nav īsti skaidrs, vai mašīnas iepriekšējais saimnieks bijis maniakāls gaisa atsvaidzinātāju kolekcionārs, vai trīs dienas vecu līķu pārvadātājs, bet fakts ir neapgāžams - mašīnas salons no vienas vietas nokarināts ar smaržojošiem "wunderbaumiem", mērkaķiem, sirdīm un tamlīdzīgiem rekvizītiem. savukārt, golfa patreizējais īpašnieks ir pataloģisks sliņķis, tāpēc visa atsvaidzinātāju armāda karājas, kur karājusies dieva mierā. tas noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ dūda jau pirmdien paziņo, ka mammas goufs viņai labāk patīk. nu bet kāda runa - visu ceļu var noņemties ar karekļu noraušanu un lipināšanu atpakaļ. taisnības labad jāpiemin, ka vēl goufam ir tāda kā ekskluzivitātes piegarša, jo parasti māte tajā pārvietojas viena, turklāt, lai dūda tiktu savā krēslā, ir jānoloka priekšējais. nu kur vēl ekstrēmākus pārbraucienus par velti sameklēsi?
tā nu viendien tiek apspriestas mazdas un bembji. tā kā māti šitā padarīšana šausmīgi garlaiko, pele savā nodabā pati ar sevi pārspriež jaunumus satiksmes auto sortimentā.
"rekur laikam bembis... nē, nau bembis.... māāām, kā sauc to te?"
(mēģinu izlikties par beigtu un neatbildu)
tēvs norūc - "toijota!"
monologs turpinaas "toiota... aha... bet tētim ir audi un mammai ir goufs... man mammas goufs labāk patīk... tētim audi... nekas, visas mašīnas kādreiz būs audi..."
...mašīnā iestājas kapa klusums...
ja mašīnas un mani gabarīti ļautu, es gārgdama vārtītos pa grīdu, bet nākas samierināties ar sēkšanu tāpat sēdus! es, protams, esmu dzirdējus versiju, ka visas mašīnas reiz kļūst par opeļiem, bet ko tādu dzirdēt par audi, turklāt, sēžot 15 gadus vecā otrajā golfā, kuram varētu piesist izkārnti - Valsts Korozijas Muzejs???
dūda, redzot, ka māte nosmaks no smiekliem, sāk hihināt līdz. tā mēs kādu brīdi uzjautrinamies, līdz es iedomājos paskatīties uz savu lauleni.
pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka viņa galvā ir vismaz pāris atmosfēru liels spiediens, acis tūliņ izspiedīsies no orbītām un tvaiks šķīdīs pa malām. tā kā nav viennozīmīgi saprotams, vai tētis taisās smieties līdz ar mums, vai arī nelaist vairs savā mašīnā, mēģinu apturēt smieklu lēkmi un kušinu jaunkundzi...
man ilgi nācās zvērēt un dievoties, ka man ar šo teikumu nav nekāda sakara...Oma:  bouncy Skan: Detlef - Sen tu lūdz |
|
|