Šodien kaut kā netīšām sanāca kā tai anekdotē: "Tēti, alus veikalā nebija, es nopirku tev cepumus!"
Braucām uz Debesmannā Baibas audzinātājai un auklītei pēc ziediem (rīt sākas dārziņš...), bet ziedu veikals bija ciet un mēs visu naudu notriecām blakus esošajā zoo veikalā. Tagad mūsu vientuļajai pecīlijai ir kompānija - divas molinēzijas un trīs neoni! Jaunkundze gribēja pirkt arī zivju barību, neskatoties uz to, ka mums mājās jau ir divu veidu barības. Mīļā, labā pārdevēja nāca talkā un teica, ka zivis nedrīkst pārbarot, viņām uzpūtīsies punči un nomirs.
Mājupceļā Pupa dziļdomīgi vērodama zivteles maisiņā skaļi domāja: "Varbūt iepriekš tās zivtiņas nomira, jo pārāk daudz ēda?"
Es nospriedu, ka necilāšu mūsu skeletu skapi un nestāstīšu, ka faktiski jau viņas nomira no bada, tā kā regulāri uz nedēļu tika aizmirstas.
Un vēl es turpmāk piedomāšu kārtīgāk pie saviem solījumiem. Lai dabūtu bērnu prom no krustmātes, es piesolīju, ka iesim ārā ar riteni.
Tā nu mēs gājām ar... Lietus plīkšķēja pa asfaltu, un manu kailo galvu, visā apkārtnē nevienas dzīvas radības, - tikai mēs, lēnā, nesteidzīgā gaitā metām riņķi ap māju. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
