Tas nu atkal ir noticis - vasaras trimda ir klāt.
Taisnības labad jāpiemin, ka jaunkundze gan to sauc par atvaļinājumu pie babas.
Nu OK, sapriecājos, ka šogad iztiksim bez saraudātām acīm,ja reiz atvaļinājums, tad patīkams notikums.
Nodzīvojušies dienu pie babas, dodamies ar tēvu prom. Es vēl cenšos izmisīgi kādu samīļot un nozvērināt klausīt (uz ko, starp citu, apstiprinošu atbildi tā i nesaņēmu...).
Braucam prom, pametu skatu atpakaļ, bērns skrien pakaļ! Man dūša aptekas, tēvs aptur mašīnu, neizpratnē skatamies te viens uz otru, te uz skrienošo bērnu.
Mēģinu situāciju glābt, un šausmīgi sirsnīgi māju "atā!", vecais arī pievienojas. Bērns nevaļīgi pamāj un ... ieliekas ceļmalā esošajā zemeņu laukā... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
