seamos realistas, pidamos lo imposible

5. Maijs 2007

13:49

vaajums...
moraals..
fizisks..
netipiski?

neizpratne...
vai neveeleeshanaas saprast...

kkaa iedomaajos par shito:
"es gribu smaidīt
brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
es varu gaidīt
kādu, kas nāks mani savaldīt

es gribu raudāt"

22:01 - Alu cilveeks!

shodien biju uz Alu cilveeku..un tik ljooti man nepatika, ka nez kur likties..nu, ok ok! pa kko jau aizdomajaos..bet nu jaa....

ir jau taa, ka sievietes var dariit vairaakas lietas vienlaiciigi, jo vinjas ir vaaceejas...mhmm..es varu just un domaat vienlaiciigi un taa tomeer ir mana probleema..vairs negribu just, jo juutu tikai bailes...un nevis sevii, bet pretii..
un ruupeeties par bailiigiem negribu..
negribu buut maate, bet sieviete...

..negribu just shugaashanos, raustiishanos un citu ..-shanos, kas aptur iniciatiivu...

tik skumiigi, pat bimbuliigi paliek apzinoties realitaati..
kad cilveeki saka "tas jau nav normaali! taa jau nenotiek parasti!" bet tajaa pashaa laikaa arii nekas neparasts tur nav..vismaz nebuus...

nekaadas iniciatiivas vairs...nekaa.. no manis vairs nekaa taada...
..arii sievietes dazjreiz maak aizveert savu muti un aptureet savu jushanu..neksatoties uz manis rakstiito pirms paaris ierakstiem...


2reiz pelkjee nekaapshu..
taa jau slapjas kaajas...

discipliina!
Powered by Sviesta Ciba