5. Marts 2006

• 5.3.06 21:13
• Ehhh, sāp kakls. Neznu, kas par vainu, bet ilgi jau neatlaiž, pretīga sajūta rijot siekalas. It kā jau cīnos, bet neveiksmīgi. Labi. Ne par to ir stāsts. Šodien bija konkursa izrāde. Nu tā, var meklēt daudzus attaisnojumus, bet secinājums ir viens - nospēlējām sūdīgi. Parasti vados pēc diezgan egoistiskiem principiem - ja tev rodas gandarījums par to ko dari, tad viss ir pareizi un labi. Šoreiz laikam kaut kas nebija pareizi. Gandarījums praktiski nekāds, bet pats muļķīgākais, ka dabūjām 1. vietu un tikām tālāk uz ZONU. Lai gan apzinos, ka centāmies un spēlējām, iespējams uz citu fona pat izskatījāmies labi, bet mani neatstāj sajūta, ka nepelnīti mēs tur esam "iegrūsti". Uzzinot šo faktu, sākumā pat uzzskatīju, ka tā ir atklāta ņirgāšanās, bet tagad jau samierinos ar šo domu. Kā nekā, pats jau baigi gribēju tikt tālāk. Nu ja... Sāp kakls un tagad vēl šitas kamols kaklā, gan jau...
• 0 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?