2. Jūnijs 2005

• 2.6.05 12:29
• Sēdēja gudrības kalnā
  Kāds jauns un zaļš mūks.
  Prasīja putmiem, kā lidot,
  Ja viņam spārnu trūkst.
  
  Un smiedamies atteica putni,
  Ka tas ir jāprasa tārpiem,
  Jo tie, kas pabaro viņus,
  Var zināt, kā jākļūst par tādiem.
  
  Tad smiedamies atteica tārpi,
  Ka ne jau barībā triks.
  Izmanto sevi pareizi!
  Tas augstāk pacelties liks.
  
  Mūkas prasīja kokiem, kā klusēt
  Un pretīm debesīm augt,
  Bet koki neatbildēja,
  Tad pieri sāka viņš raukt.
  
  Jautāja skaļāk un skaļāk,
  Un bļaujot bij' nosārtējis.
  Te pēkšņi viņš vienkārši apklusa,
  Jo pats sev bij' atbildējis.
  
  Mūks prasīja kalnam, kā dzīvot.
  Viņš teica: nesēdi te!
  Tu cilvēks, tad dzīvo kā cilvēks,
  Nevis kalns vai astere.
• 0 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?