Nu nezinu, nezinu. Var jau būt, ka neesmu patriots, tādēļ ka 4. datumā neapmeklēju pasākumus, kas saistīti ar šo dienu, bet nu kā tā var? Dialogs trolejbusā(zinu, ka nav labi noklausīties, bet ja tev runā blakus, tadvienkārši savādāk nevar):
"A, kas šodien pa' datumu?"
"Nezinu..."
------
pauze /it kā saprazdama, ko pati pateikusi... bet !nē! un meitene turpina/
------
"... rīt Ģirtam vārda diena."
Kā var, latvietis būdams, nezināt, kas tā par dienu? Nu pilnīgs čau... Kā tev liekas, kāpēc tu vispār te sēdi? Es pat nezinu, ko pateikt. Tā ir totāla degradācija, jēdiens "valsts" tādam cilvēkam ir zudis, tādam vispār neko nevajag, tikai, lai pakaļa saulītē gozētos. Kad ir attiecīga situācija, noteikti atcerās pateikt:"Mēs dzīvojam pinīgā mēslu bedrē!" vai "Ha, re kā mūsu komanda uzvarēja jūs!" /Varbūt es kļūdos, varbūt šis cilvēks ir devis valstij vairāk kā jebkurš cits./ Bet vispār ir novērojams tas, ka latviešiem, it sevišķi jauniešiem, ir pilīgs (nelamāšos) uz savu valsti. Ja Latviju vajag tikai vecajiem opjiem un tiem, kas stāvēja uz barikādēm, tad kāda jēga ir šai valstij, ja tai savas nākotnes nav un pagātni arī grib atņemt? Mēs sākam uztraukties tikai tad, kad ūdens sāk smelties jau mutē, tad visi mobilizējas un ar nepārdomātiem lēmumiem iet un dara, bet, dažkārt, ir jau par vēlu.