17. Aprīlis 2005

• 17.4.05 20:46
• Visiem sen zināmā patiesība jeb proletariāta miega dziesma...
  
  Kādēļ sēžam vienā laidā,
  Domādami kā būs rīt?
  Sūdabrāļi dzīvi maitā,
  Jāsāk zagļus pārmācīt!
  
  Nu tik būs, jo esam daudz,
  Kam šīs lietas nepatīk.
  Dumpis jau pie durvīm klaudz.
  Nelaidīsi? Iznesīs!
  
  Ejam, brāļi! Ejam taču!
  Kādēļ klusums iestājies?
  "Ko ta' mēs?" un uzsit klaču.
  Vienmēr viegli padoties.
  
  Sēžam biksēs. Laimi gaidam.
  Jaunie laiki. Nu tik dos!
  Kas tev dos? Nav vietas smaidam.
  Caurās bikses novilks nost.
  
  Mācītāji krustiem, fīčām
  Paradīzi atnesīs.
  Dievs ir miris, Jātic Nīčem.
  Pēdēj's ābols nolasīts.
  
  Gaidiet, kad jums nesīs kūkas,
  Svaigas, gardi izceptas.
  To, ko ēdat, ēd pat cūkas-
  Viņu galda pabiras.
  
  Klausiet vispārīgām frāzēm,
  Kuliet tās kā tukšus salmus.
  Galvenais, ka sirdī miers
  Svētdienās, kad dziediet psalmus.
  
  Nav jau jēgas tam, ka rakstu.
  Labāk zobens jāiet trīt.
  Ja mēs spēku sevī rastu,
  Spētu viņus zemē mīt!
• 0 (bez)jēdzīgi tekstiteu ir ko teikt?