Kārtējā pirmdiena, kārtējais rīts, diena, vakars... Tikai šodien es rakstu 1 ierakstu. Pat nezinu ko teikt, tāpat tas būs mans kārtējais murgs, kārtējā doma, ko esmu (iz)domājis, varbūt nedomāt? Kāda jēga, jo tā ir bezvērtīga, kārtējā, ko pielikšu pie visām pārējām, līdzīgām ar cerību, ka vairs neatkārtosies šī "kārtējība", bet zinu, ka atkārtosies, jo vienkārši nespēju nedomāt... Vārdi, sajūtas, idejas pa galvu jaucas lielā murzkulī un kaut ko veido - domas. Vienkārši... nē tas nav tik vienkārši, tas ir domāt!
"Domāju, tātad esmu."