|
16. Mar 2004|17:29 |
|
un es redzēju sapnī reiz Tevi, es pati dzīvoju kaut kur ārzemēs un Tu biji atbraukusi pie manis ar stopiem, galīgi bez naudas un nezinot, kur nakšņot. Un ieperinājās kaut kādā vecā jahtā, kuru izmantoja tikai pa vasaru. Un es gāju Tevi apraudzīt. Tai laivai bija dzelteni stikli un ārā spīdēja saule, bet Tu gulēji saldā bērna miedziņā un seja Tev bija nosvīdusi. |
|