| |
[18. Mar 2005|18:12] |
tagad dzīvoju tikai brīvdienās. nu un tad arī, ja noveicās.
pārējās dienās ir tikai tāda nodeviniemlīdzsešiemnovilkšana! un tad bezspēks. un mājas, kur ne mirkli nevar būt viens un mierīgs.
un sapņoju par vasaru un klusu pļavu un to kā es tur guļu un skatos debesīs, kā aizslīd mākoņi vai lidmašīnas. man pie mājām ir pļava, bet tur tiek staidzināti suņi un visu laiku kāds rej, dirš vai brauc garām mašīnā. ā, gulēt pie jūras arī ir forši - tā sajūta, ka zeme skan vai dūc, uz viņas guļot, kaut kāda skaņa tur ir mistiska, jo cilvēku klaigas galīgi nedzird. tas nav tikai no viļņiem.
nu labi, eju mājās - tur vismaz būs silts karpelīts jau priekšā gatavs. |
|
|