Šodien esot sniegs.
Es neko nemanu.

Bet visiem lielie prieki! Ejam pikoties! Kā tad!

Ārā ir pārāk silts, lai šis sniegs, kas kkur esot, turētos ilgi. Un pēc tam būs šlura uz ielām.

Es neiebilstu pret sniegu, ja varētu tikai tā, ka no rīta paskatos aiz loga un redzu visas mašīnas skaisti un romantiski nosnigušas. Citā veidolā - paldies, nē.

Varētu riktīgā ziemā kādā nedēļas nogalē uz laukiem aizmukt. Un nedarīt neko. Brist pa aizsnigušajiem laukiem, slidināties pa ezeru, vakarā sēdēt jumtistabiņā sveču gaismā un klausīties STAR FM, kas ir vienīgā radio stacija, ko tur uztver. Un no rīta pamosties, palūkoties ārā pa logu un redzēt tālu, tālu nosnigušos laukus un mājas... Bet tā es varētu tikai 1x šogad. Laikam kļūstu par pilsētnieci.

Un vakar vēl nolamājos par tizlo vēju, kas ir izpluinījis visus manus matus, kārtīgi sasaldējis ausis un vēl 100 citas negācijas saistībā ar rudeni un tuvojošos ziemu. Un sākās nepatika par nesakārtotajiem trotuāriem un negausīgajiem autobraucējiem. Un kārtējais teikums par to, cik ļoti es šobrīd gribētu būt Kalifornijā!