lusija
11 Janvāris 2011 @ 15:16
Tā un šitā  
Tagad ir tāda palīdzēšanas misijas sajūta. Gribas palīdzēt visiem - no tantiņas uz ielas nopirku vilnas zeķes, saimniecei nepaprasīju atlikumu (28 santīmus)...un vēl, un vēl, un vēl. Ir daudz domu. Un tas viss noteikti kādreiz tiks realizēts.
Bet esmu tikusi pie kārotajiem nadziņiem. Drogās mistiska cena bija, nolēmu noprovēt. Un saprastu, ka man patīk, ka man vajadzēs tādus arī turpmāk.
Kaķim viņas māja tomēr nepatīk, grauž visu laiku aizkarus.
Bet anyway, brauciet uz sālsmaizi.