Vakar redzēju cilvēku, kas ir tiešām fanāts savā jomā!

Vēl man uznāca lielā domāšana. Apskatītas tika visas jomas. Nonācu pie daudziem secinājumiem:
1)vairāki cilvēki tiešām ir pelnījuši, lai es lūgtu tiem piedošanu. Bet vai es to izdarīšu? Es droši vien realitātē nemācēšu izskaidrot, kāpēc vēlos saņemt viņu piedošanu.
2)neviens nav perfekts. Katram ir tās puses, ko viņš nevēlas rādīt citiem.
3)ja es atveru muti, tad mani ir grūti apklusināt, taču ir arī tādi cilvēki, kuros es klausos ļoti labprāt, taču tādu nav daudz.
4)es sevi žēloju vislielākajā mērā.

To sarakstu jau varētu turpināt mūžigi, bet labāk jau ne:)
Ārā laiks ir vienkārši fantastisks. Žēl, ka nav šeit cilvēka, kas vēlētos dalīties ar mani šai skaistajā laikā... :)