Gāju pie draudzenes, bet viņas paģī pie manis pienāk veca sieviete un sāk krieviski ar mani runāt. Vai es nezinot, kur medmāsa dzīvo. Stāstu, ka nedzīvoju šajā māja un nezinu. Tad viņa prasīja kaut ko sakarā ar zālēm. teicu, ka tūlīt piezvanišu pie durvīm un ar viņu parunāsies mana draudzene. Rezultāts - vecajai tantiņai palika slikti ar sirdi. Likām viņai apsēsties, zvanījām ātrajiem. Kamēr tai vecenei trubas otrā galā daleca, kur atrodas tā māja (kurš ta nu valkā nav dzirdējis par OTRO ELPU? Viņa laikam nebija). Tad tie ātrie pēc kādām 10 minūtēm atbrauca. Tantiņa raud no sāpēm, neko pateikt nevar. Abas atbraukušās sievietes=ārstes (ja tā var teikt) neizrādīja nekādas pazīmes, ka viņām rūpētu vecā tantiņa. Viena pasaka - mums jums jāiešpricē, uziesim augšā uz dzīvokli (uz otro stāvu). Bet tantiņa ne pakustēt nevar! Manai draudzenei bija jāpalīdz tantiņai uziet augšā (zem rokas), kamēr abas "ārtes" lēnām vilkās no aizmugures. Viņas NEPALĪDZĒJA tantiņai uziet! Manai draudzenei tas bija jādara! Vēl arī mums tika diezgan stingrā balsī pajautāts - vai jūs zvanījāt??? Tantiņa uzreiz pasaka - naudas man nav... Abas "ārstes" kaut ko nuburkšķ... Kad tantiņa tika ieveta dzīvoklī, manai draudzenei tika "laipni" pateikts "uz redzēšanos"... Un par tālāko nezinu... Ātrie aizbrauca pēc kādām 20 minūtēm. Mēs tā izdomājām, ka rīt iesim tantiņu apraudzīt. Viņa izlikās ļoti sakarīgs cilvēks. Kam gan negadās veselības problēmas... Bet tie ārsti!!! Un vēl čīkst, ka algas mazas!!! Izrunājot visu kopīgi ar draudzenēm pēc tam, secinājām, ka ne reizi vien mums ir gadījies redzēt šādas briesmīgas ainas ar ārstu neiecietību. Tai pašā laikā Igaunijā tas viss ir daudz civilizētāk. FUI!!!