Nezinu, vai muchacho  ietekmēta, bet man reiz beidzot gribas pateikt visu, ko domāju. Es neesmu garīgi slima, bet manis pašas māte mani par tādu uzskata. Es jau vienmēr esmu sagatavojusies uz baigāko lamāšanos, ja atnāku mājās vēlāk nekā viņa (māte mājās pārrodas ap 18). Un tā katru vakaru. Bet šovakar bija unikums! Lai esers un incagirl domā ko grib, bet man ir pieriebies! Mana māte skolā nevar uz skolēniem izgāzt savas dusmas, tāpēc tās izgāž mājās uz mani. Vispār man šķiet, ka skolotājiem nedrīkst ilgāk par kādiem 35-40 gadiem atļaut strādāt skolā, jo viņi taču saiet pilnīgā sviestā! Ok, mēdz būt izņēmumi, bet mana māte jau nebūs starp tiem. Pēc viņas domām, visi mani draugi ir slikti, es mācos šausmīgi slikti, mana uzvedība ir šausmīga, es ģērbjos briesmīgi. Un vēl viņa pateica, ka es darot visu iespējamo, lai tikti no mājām prom. Bet tā taču ir taisnība! Bet vai tad tikai ar mani kkas nav kārtībā, ja man totāli riebjas mājās? Un viņa pateica, ka es esmu garīgi slima, ka mana ģimene darot visu iespējamo, lai es mājās justos labi, bet es tam visam tikai uzspļaujot... Jā, es tam uzspļauju, jo viņi jau neko nedara! Es vienmēr tieku izrīkota, lamāta, arī pazemota... Ja nebūtu manu draugu, PAGRABA, es nezinu, vai vispār vēl būtu...

Man vajadzēja izlikt visu, kas uz sirds....