Es nezinu, kā justies. Esmu atpakaļ skolā, vismaz kaut kādā sabiedrībā, taču es lidinos tikai savu domu augstumos. es nevaru piezemēties. Šovakar gandrīz sanāca, bet es ceru, ka maldos....
Man patīk florbols, to es vismaz kaut kā māku spēlēt. Un man arī patīk skatīties, kā citi spēlē...

Kā gan lai kaut ko sakarīgi iemācās, ja galvā tikai viena doma?
Koncentrēšanās nekad nav bijusi mana stiprā puse, nu, bet šodien!
Kas notiktu, ja es to ieskaiti atliktu vēl uz kādu laiciņu???