Ak, ja ikdienā būtu vairāk tik patīkamu telefona zvanu! Tad es pavisam noteikti būtu pozitīvāk noskaņota pret dzīvi... Vispār, man pat iepatikās dzīvot!

Mīlestība prasa upurus, it īpaši mīlestība pret gaļas ēdieniem :)) he-he!

Nu, kāds gan tolks no visa? Atkal kārtējo reizi sēžu un mēģinu kaut ko uzrakstīt. Šovakar man tā iedvesma neatnāks, varbūt rīt no rīta, vai pēcpusdienā, bet šovakar..nē... Nav vērts gaidīt... Arī tā droši vien apkodoās un nu guļ kādos tuvējos krūmos...