DIENAS

vairs nav labi,
man zuud jeega visam,
galiigi.
un tas taapeec,
ka troksnis
visu laiku.
es negulju naktiim,
es censhos guleet dienaam,
un taapeec histeeriski pinkshkju.
nekas nesanaak.
var raudaat vai nee,
troksnis ir.
tas nepazuud.
traki.
neviens neredz,
kas notiek,
bet ieraugiet.
man nav labi,
un jo aatraak,
jo labaak,
ja par mani paruupeesies.

ar to nodarbojas visi,
lai cik neticami tas nebuutu,
vismaz kaadreiz sen, sen,
jo kaa redzi esam mees visi te.
visiem ir bijis sekss,
pat manai omai ar opiiti.
es to nevaru pienjemt.
vinjiem ir bijis sekss,
bet kaa tad taa?
mees visi kaut kaa esam radushies,
es gribu ticeet,
ka mani atrada kaapostos,
nevis ka vecaakiem bija sekss.
un kjiinieshi...

tik gruuti teikt "nee",
lai peec tam atbildeetu"jaa",
bet sirds luuzt taapat.
kaapeec es nevaru teikt "jaa"?
tikai taapeec lai mana sirds neluuztu no stipraa "nee".
kaa man gribas "jaa",
pat ja tev gribas "nee".
taapeec es biju gudraaka,
un teicu "nee",
un iespeejams tu teiksi "jaa",
bet ja ne,
tad slikti buus,
jo es pateicu "nee",
kur vajadzeeja "jaa".

kopaa un blakus
saanu pie saana
taa kaa zivis konservu bunzjaa
vai kaa filejas uz pannas.
blakus
paaraak cieshi.
es juutu elpu sev pakausii,
taa kaitina.
es juutu skatienu tas peeta
gluzji kaa zoo
tikai mazais- panas formaata.
visa piere ir slapja,
kaads to noteikti pamaniis,
bet diez vai noslauciis.

nav par ko rakstiit,
galiiga tuuta,
acis kriit ciet,
taads miers,
galva tik smaga,
velk uz miegu,
gribu siltu segu
un lielu eertu gultu,
bet man nav gultas,
kur nu veel segas.
tachu miegs no taa nepaariet.

auksta elpa,
zilas luupas,
vaajpraata murgi,
bet ja nu tie nav murgi,
ja tas viss ir iists?
ja nu es salstu pa iistam?
ja nu tas viss,
ko es redzu ir iists?
es taa cereeju,
ka manas acis ir meles.

bija vasara tik silta,
man patika.
es dziivoju.
tagad es gulju,
gulju un gaidu princi.
bet tas nelaga- princis- nav.
njeemis un pazudsis,
taapeec princese gulees liidz vasarai,
jo princis nenaak,
bet vasara noteikti
kaut kad atnaaks.

nepietika ticiibas
tas arii viss
taapeec nekas nenotika.
tik ljoti gribeejaas,
bet mazliet pietruuka.
es nevaru ticeet lietaam,
kuraam nezinu jeegu.
taapeec arii neticu
dievam,
piedoshanai,
sev.
es vienkaarsi needzu jeegu,
ticeet. kautkam,
tikai lai butu.
es tam neredzu jeegu
taapeec arii neticu,
lai gan ljoti gribeetos.

tik saaljas asaras
kairina aadu.
un taas pluust,
taas gluzji vienkaarshi nevar aptureet,
jo paar aciim valda sirds,
bet sird tik pilna un smaga,
ka vai saap.
labaak kaut man nemaz nebuutu sirds.

es pati varu atljauties samaksaat,
jo es pati arii maacos,
taapeec man ir visas tiesiibas kljuuudiities.
es kljuudos un laboju savas kljuudas.
sen to nedara citi.
bet citi driikst maaciities no manaam kljuudaam,
ja tas ir iespeejams,
bet es pati zinu,
ka maaciities var tikai no savaam kljuudaam.
vismaz es.

tik gliishi un kaartiigi.
viss pa pareizaam notiim.
neviena putekliisha.
tik tiiri un sterili,
ka rauj uz augshu.
es nevaru izlikties.
es nevaru skatiities.
man paliek slikti no pareizuma,
no taa ka taa vajag,
jo joproaam uztrauc cilveeku viedoklis.
lielaakaa dalja ir meesli.
mani sen vairs neinterese
cik iisi man svaarki,
kaa smaidu
un vai vispaar.
man pofig par to, ka es tev uzbraucu.
mani neinteresee tavas domas,
par mani noteikti nee.
es iztikshu bez juusu gliishi un kaartiigi,
jo nevar pa ielu iet un vemt.

dzive ir gruuta
un es palikshu traka,
ja man buus jaabuut 1 no sabiedriibas.
mani tas neinteresee.
man jau taa ir gruuti
kur nu veel atraadiities,
ka neesmu slima,
staavoklii,
narkomaane
vai lunaatikje.
man pietiek ar savu sabiedriibu,
kur visiem vienalga,
kas man ir vai nav,
vai man veeders kljuvis lielaaks, vai nee,
vai acis man normaalas,
lai gan ne psihaham, par psiho spriest.
es pati psihais aarsts
ar diplomu

es grieziishos uz rinkji
pa rinkji
pa apli
un grieziishos,
un virpuljoshu,
un nevar negriezties,
un nevar nerinkjot,
un nevar ne...,
jo vajag krist
pie zemes
sasisties,
lai saap,
ljoti.
ir jaakriit,
jo atkal ir jaaceljas,
lai vareetu virpuljot,
pa rinkji,
un atkal krist,
un atkal celties
krist un celties,
sasisties un nosisties.

es biju holivudaa
maaksliigo smaidu zemee.
viss bija tik neiists,
visi smaidiija,
bija gluzji kaa internetaa,
lai gan es vairs nezinu,
kur biju.
es neatshkjiru taas vieta.
taapat kaa zviedriju, somiju un daaniju.
holivuda vai nets?
nu bija shausmiigi neiists viss.
bet man patika,
jo sajutos kaa maajaas.
man bija labi,
jo nezinu kaa ir,
kad viss ir ists.
es vienkaarshi neatshkjiru
iisto no neistaa.
varbut istais ir neiists
un neiistais - iists?

vai teksme uz perfekcionismu nav slimiiba?
tas nav normaali.
zinaat visu,
maaceet visu,
vareet visu.
normaali ir pilnveidoties,
lai sasniegtu perfektu staavokli.
viss nav iespeejams.
taa vienkaarshi ir.
nav iespeejams visur buut perfektai.
tas vienkaarshi nav normaali.
es gribu buut peleeka.
bez nekaa iipasha,
bez perfektuma,
parasta.

kaadu seeklu zemee seej...
...taads augs izaugs.
no zieda seeklas - zieds,
no auga seeklas - augs,
no cilveeka seeklas - cilveeks.
ir svariiga kvalitaate,
bet ne vienmeer...
ne vienmeer sliktai seeklai izaugs slikts gala produkts.
meedz buut arii otraadi.
reti bet meedz.
tachu seeklai nav tiesiibas prasiit.
itin neko.
jo viss saakas no seeklas.
vajadzeeja citu seeklu,
ja grib augu citu.
pie visa vainojiet seeklu, augsni, meeslojumu,
kas slikti,
ne mani,
ka es taada kaa esmu.
vienalga nekas nemainiisies.
es esmu izaugusi.

es ticu
un arii ceru,
bet nee tomeer tikai ticu,
jo cer tikai mulkji,
ceriiba ir to mierinaajums.
taatad es ticu,
ka reiz buus taa kaa,
tam jaabuut.
es ticu,
ka viss buus godiigi.

gruuti dziivot
taa lai nav kauns riit uz ielas iet,
ja nu tomeer riitdiena pienaak.
bet man nav zjeel dienu izniekot,
jo taa ir peedeejaa,
bet varbuut nee.
man nav zjeel sevis.
man nav zjeel sevi izniekot,
jo to daru es,
nevis tu vai vinjsh.
to daru es pati un tas ir manis apzinaats.
mani neuztrauc tas,
ka es esmu nieciiba,
un varbuut nekad nebuushu gjeenijs.
mani interesee shodiena,
es nebuutu gatava atteikties no riitdienas,
ja zinaatu ka esmu nekas un buushu.
bet ja ir vairs tikai shodiena,
tad lai ir tas kas ir,
kaut vai tas pats nekas.
kaadam ir jaabuut man,
kaadai dienai ir jaabuut peedeejai,
es to pienjeemu,
par aatru?
laikam, jo sirdii joprojaam gaidu riitdienu,
bet saprotu ka taa var neatnaakt.

mees esam tik sasodiiti civilizeeti.
es taa nevaru.
tas ir gruuti. paaraak.
kaa es gribu.
ljoti.
1 skuupstu
iesaakumam.
peec tam veel 1.
un veel, un veel.
veel
liidz buus par maz,
vairaak
veel un veel.
bet mees esam civilizeeti
un sakaam tikai "sveiks".
varbuut taa nav civilizaacija?
varbuut taa ir tikai kautriiba,
kas sleepjas aiz kaartiibas chaulas.
taa tam nav jaabuut.
tam nav jaabeidzas,
jo nekas nav saacies.
viss tikai buus.
kautkad,
varbuut.

uguns
kaa taa vilina
taa mani pievelk gluzji kaa magneets
es nevaru tam pretoties,
lai gan zinu buus slikti.
es sadegshu
vienkaarshi mani iznicinaas
kveeli
taa grib dedzinaat,
jo vilina.
kaa es gribu uguni
un izdziivot.
bet gribu tomeer vairak.
es esmu bite,
kas tiecas pie sveces liesmas.
kaa es gribu izdziivot.

kaapeec es visu ljauju?
es ljauju par sevi smieties
es neesmu normaala.
man vajadzeetu beegt,
bet es gaidu liidz mana pasaule sabruks.
es gribu to ko nevaru dabuut.
man vajag to,
kas nav mans.
tevi.
bet tu esi aiznjemts.
tu piederi citai
kaa es gribeetu but vinja.
neceri.
es nelugshos un netrauceeshu.
taa nebushu es,
kas radis plaisu starp jums.
taa noteikti nebushu es,
lai kaa es gribeetu buut vinja.

kas gan ir laiks?
vai tas kautko kaitee?
cilveeki noleema, ka tas iet,
bet ja nu taa nav?
ja nu laiks visu laiku staav.
tas nekust
ja nav pagaatnes un naakotnes?
tad kaapeec tiekties uz laimiigu naakotni?
taadas nemaz nav
taa ir tikai iluuzija...
kaapeec dziivot naakotnei?
viss ir 1 liela tagadne.
un vajag izdegt spozji un ar liesmu,
jo riitdienas nebuus.

vai tev taa ir speele?
kaarteejaa?
kaa lai es zinu vai speeleet,
vai cereet uz ko vairaak?
man galiigi neizdodas tevi atkodeet
nekaadi
es censhos,
es analizeeju tevi,
bet joprojaam tu esi nosleepums.
kaa es gribu lai shii nebutu speele,
jo speele ir paaraak saapiiga.
es saluuziishu ja shii buss speele.
es gribu vairaak
man nepietiek
man vajag vairaak.

vai tu meklee gumijas lelli?
ja taa tad es izveelos vibratoru,
jo es nemekleeju vibratoru.

vai patiesi tas buus noticis?
vai es buushu iemileejusi kaadu?
vai taa ir Miilestiiba( ar lielo burtu)?
es nezinu
man nav ne jausmas
vai taa ir jaabuut?
man vienlaikus gribas buut ar tevi,
bet vienlaikus es tevi negribu pat redzeet.
es negribu tevi pat paziit.
tu esi citaadaaks
mees esam atshkjiriigi
paaraak
kaut es vareetu tevi niist.
kaut viss beigtos, nemaz nesaacies
es negribu tevi
pazuudi
pavisam

es gribu talantu,
bet es esmu absoluuti netalantiiga.
es gribu dziedaat,
bet es pat nedzirdu citu kljuudas,
kur nu veel savas.
es gribeetu ziimeet,
bet es nezinu ko.
nevis nezinu, bet nemaaku.
es gribu buut aktrise,
bet es nemaaku.
man nesanaak dabiski.
rakstiit - nezinu
man nav paarlieciibas
varbuut tas noziimee
ka es neesmu deriiga shai dziivei?
varbuut es esmu braakjis,
ko ruupniica njems atpakalj?

es esmu zinaatniece,
man patiik peetiit,
un liidzko es visu atklaaju,
man kljuust garlaiciigi.
taapeec es atrodu jaunu objektu.
un viss saakas no gala,
tachu jo vairaak peeta,
jo garlaiciigaak kljuust,
jo visi zakjiishi,
tomeer ir vienaadi.
nezinu ko lai dara.
man ir zudusi ticiiba,
ka kaads zakjiits buus iipash un spees mani paarsteigt,
bet man taa gribas ticeet briinumam,
gluzji kaa pirms ziemassveetkiem,
gaidot briinumu,
kursh dazjreiz nenotiek,
bet veel buus tik daudzi ziemassveetki
un zakjiisi.
tie vairojas aatri
varbuut buus mutaacijas?

mana probleema
taa ir taa, kas es esmu
es esmu paraak ikdienishkja.
mana probleema ir naudas pelniishanas veids
vismaz pagaidaam
es esmu ``meiteniite``
taada jauka, smaidosha,
vienmeer sarunu uzturosha un sasmiidinaat varosha.
vajadzeetu buut perfektai.
ideaalam grimmam, matiem,nagiem,sejas aadai.
labi ka es veel neesmu iista`` meiteniite``
man nav vaarda.
es esmu meiteniite
nezinu vai vaardu veel atguushu.
es gribu but es.
man riebjas uztureet pieklaajiibas sarunas.
es to veel iisti neesmu apguvusi.
ja tev ir labi ar mani,
tas nenoziimee, ka man ir labi ar tevi.
bet tas jau ir vienalga,
jo ``meiteniite`` tachu smaida savu lielisko holivudas smaodu.

es nesaprotu,
kur esmu
vai te ir kaada holivuda, vai?
visi izliekas un melo,
visiem tie sasodiitie holivudas smaidi.
visi ar mani grib iepaziities,
bet ne jau taapeec, ka intereseeju es pati
vislielaakaa interese ir par manu aarinju.
es nevaru satikties un buchoties ar aarinju,
jo ieksinjas tukshas un aarinjas nesmukas.
mani interesee gan glazuura, gan pildiijums.
abi komponenti ir vienliidz svariigi.
vajag aarinju
un saturiigu iekshinju.
iekshinjai jaavar mani paarsteigt.
ja ne es tevi atklaaju,
tev ir tikai negliita aarinja,
bezjebkaadas iekshinjas.

kafija
ar pienu un cukuru.
vai tas nepiestaav vasarai?
manupraat, ljoti.
tas ir vasariigaak nekaa
juura
saule
bikini
aadas veezis
vai saules duuriens
vismaz man
mana vasara smarzjo
peec kafijas.
vismaz shii.
bet ir veel kautkas.
es esmu laadeeta
ar spriedzi,
ko mees radaam.
mees speeleejamies viens ar otru
izmisiigi.
mees gribam viens otru
traki.
kautkam ir jaanotiek,
bet es neieshu taalaak.
es tevi nepavediishu
arii neskuupstiishu
es turpinaashu,
to ko meess daraam.
es turpinaashu tevi mociit.
bet varbuut man noskuupstiit tevi?
lai arii tev tiek mazliet kafijas
ar pienu un cukuru
peec kaa garsho tavas luupas?
kaadas taas ir?
taas izskataas kaardinoshas,
pat paaraak...

es laikam dievinu sevi,
jo citu nevienu nevaru.
citi ir citi.
es vinjus nepaziistu.
vinji ir sveshie,
un taadi paliks
lai tur vai kas pa iistam es paziistu...
laikam jau tikai sevi.
bet reizeem es nezinu,
kas iists, kas nee.
ko es esmu izdomaajusi.
vienkaarshi nezinu.
man viss ir vesels.
es nezinu vai acis nemelo.
vai es pareizi saklausu,
vai tikai es neesmu slima.
mentaali.
psihiski izklausaas briesmiigi.
cerams,ka ne.
jo nupat man garaam aizlidoja govju ganaampulks.
tas ir normaali,
ka es jums saku.
taa gadaas.
es dievinu sevi,
no visas sirds.

es esmu tik naiva
laikam pat paaraak.
tas nedriikst taa turpinaaties,
taa nevar,
jo beigu beigaas
es, es jau tikai es raudu
kaa var paartraukt naivumu?
kaa tikai pasaki tad es buushu cita
bet tas ir tik dziivesprieciigi
buut naivai un priecaaties
par jebko un visiem
es nemaz negribu buut cita
man taa patiik but taadai.
un es nenozjeeloju neko.
man patiik priecaaties
kaut vai par
sauli
juuru
veeju
vasaru un visu citu
to visu es nemainiitu pret neko
arii asaras,
jo peec tam naak vissaldaakie smiekli.

kaa es to gribeetu
buut tik bezruupiiga
kaa saules pielieta vasaras diena
man gribeetos smieties
smieties no sirds
par visu kas kut
nevis par to ko smejas paareejaa pasaule
kaa man taa gribeetos,
bet man nekas nesanaak.
smiekli skan bezruupiigi,
bet taas acis,
taas es neprotu sleept,
varbuut kaadreiz
es iemaaciishos melot sev
taa lai acis ir bez beedu.

man saap,
jo es ljaavu,
laikam pati izprasiijos,
bet es biju tik patiesa.
un re tomeer saapinaaja.
tachu es neesmu maska,
kaadu juus veelaties mani redzeet
es esmu es( bez maskas)
joprojaam bez grimma,
joprojaam viegli ievainojama un saapinaama.
njem dunci,
tas viegli
un saskraapee manu sirdi,
jo taa var izdariit.
izmanto izdeviibu,
es taada esmu un palikshu
es palikshu es
par spiiti visam
tikai sargaashos no slepkavaam
par spiiti visam.

tu aizgaaji nesen
pavisam nesen,
bet man tevis jau truukst.
neceri
es neskrieshu tev pakalj
es zinu taapat.
tu skriesi man pakalj
agraak vai veelaak.
taa notiek ar visiem un vienmeer.
vai tu zini kas ir pats smiekliigaakais?
man nemaz to negribas
es nedaru neko pievelkoshu.
es tikai esmu.
laikam es esmu magneets.
kaut nu tu pieliptu aatraak.

tik bruunas acis
un tik siltas...
nezinu par siltumu,
bet par bruunumu noteikti
gluzji kaa man.
varbuut taapeec mums bija...
bija taa kaa bija.
bija tik labi
es atceros tavus smieklus
taadus no visas sirds
lai gan es tev tikai uzsmaidiiju
tu smeejies gluzji kaa mazs engjeliit`s
un laikam taads arii biji,
jo tu biji par mazu,
lai pasaule buutu paspeejusi tikt tev klaat.
tu biji neskarts
pavisam tiirs
es tevi atcereeshos ,
bet pasaule mani ir samaitaajusi,
jo es staastu par
mazu
5gadiigu
chigaanbeernu
ar dievishkju smaidu
un 2 pogu aciim
gluzji kaa man
mees esam tik atshkjiriigi,
bet taas acis.
taas es dievinu
un laikam taa lai arii paliek,
es nepaarcietiishu veel kaadu vilshanos
nepievil mani engjel`,
nemainies
paliec kaads esi.
neljauj nevienam un nekam,
sevi skart un maitaat,
es ljaavu un man palika acis.
es sen neesmu engjelis
un diezvai kaadreiz buushu
tev veel ir iespeeja
izmanto to.

paldies dievam
es atkal esmu speejiiga murgot
tas atsaakaas vakar
es domaaju , ka dievs mani soda,
man shkjita, ka es ko esmu nodariijusi,
bet nee laikam tikai paartruuka filma.
ilgi bija bezfilma
gandriiz kopsh briizja, kad satikaamies,
bet vakar tu iesiti,
un murgs saakaas no jauna.
tas bija briesmiiigs,
man bija bail atkal
es biju paarbijusies
un pats jaukaakais murgam ir tas,
ka tu nevari neko mainiit,
tu tikai skaties,
vismaz taa ir manos murgos.
es gribeeju mosties
ljoti gribeeju pamosties
un beigt murgu,
bet nekas nesanaaca.
es joprojaam murgoju,
jo par daudz miega ripinju,
laikam buushu iedzeerusi.
es gribu mosties.
luudzu pamodini mani,
princi

vai maz ir iespeejams buut laimiigai?
taadai patiesi laimiigai
un laimiigai
bez neviena druumuma un beedas?
vai taa var buut?
es nezinu,
bet joprojaam ceru,
ka tas var notikt
gluzji taapat kaa heroiins bez atkariibas.
vai tas ir naivi?
manupraat ,nee.
man tikai patiik izsapnjot sapnjus,
kurus mees visi zinaam,
mees esam speejiigi tikai izsapnjot,
un varbuut pat ne tik
bet vismaz mees tie naivaakie,
veel sapnjojam,
un tas ir jaukaakais,
jo bez mums aizmirstu par laimi.

tev nav isstaas
tev ir standarta atsleegas
prieksh standarta dveeseleem.
bet nav tev manas dveeseles atsleega.
taa tev nav un netiec tu pie manis.
vai tev roka nepiekuust klaudzinot?
man galva saap no klaudzieniem
paartrauc.
mana dveesele paliks aizsleegta.
vari mekleet standarta dveeseli,
bet zini man taadas nav.

beidz mani mociit,
man no tiesas saap,
laid mani valjaa,
dod man briiviibu.
vai no tiesas tik gruuti bez manis?
kad es veel tev piedereeju
es biju nekas,
bet tagad esmu zelts,
kaapeec tik krasas mainjas?
es vienmeer esmu zinaajusi ka esmu zelts,
bet tev vairs nespiidu,
tu to nenopelniiji,
es spidu jau citam,
kursh zina cik veerta esmu.

es kljuvu uzticiiga,
es savu sirdi un sevi atveeleeju tev,
visu
es nesapnjoju (vairs)
par cita glaasteim,
skuupstiem,augumu
un vinju pashu.
es pieklaajiiga kljuvu.
es paklausiiga kljuvu,
es nezinu vai taa ir labaak,
bet taa ir noticis.
vai tu manis deelj izdariiji to pashu?
kaut pusi?
vai man bija veerts upureeties?
laikam es atlkal sapnjosju par citu,
un buushu tik pat uzticiiga cik tu.

vai mees izliksimies?
atkal?
izliksimies, ka viss ir ideaali?
vai taa buus?
vai mees buusim taadi visu laiku
vai tikai cilveekos?
vai mums atkal buus jaaskuupstaas?
taa buus vai ne?
kas man par to visu pienaaksies?
cik un ko tu man dosi?
cik, lai mees buutu mees,
jo patiesiibaa jau nav vairs muusu
ir es un tu,
kas nekad nebuus vienaads ar mees

es buuveeju jaunu pil
ar jauniem sapnjiem, ceriibaam, ilgaam.
pils top no ledus,
pamazaam, bet taa top.
ir gruuti to buuveet
bet iespeejams taa buus
visbriinishkjiigaakais,kas jekad ir bijis
vasara naak
pils top
sapnji man ir daudz,
ilgas veel vairaak,
bet saule ir karsta.

nav noziimes cik daudz tev naudas,
kad peedeejo reizi un ko tu eedi,
nav noziimes tam kas tev muguraa
un no kuras kolekcijas.
shiis vai pagaajushaa gada humpalju modes
vai arii 10 gadus vecs gucci.
tam noziimes nav un nekad arii nav bijis,
ka es jums saku.
tas viss ir vienaads ar nulli.
nav svariigi kaa pelni savus grashus,
kaa muguru liec vai chakaree citus.
nauda jau nesmird,
shii prece, es domaaju naudu
tomeer ir pati mazsvariigaakaa un bezveertiigaakaa,
to saku es ,kas aatri saprata,kas nauda.
taa laimi nenes un nekad nenesiis,
varbuut taa paliidz aizmirsties un aizmaalee tavus jutekljus,
bet kad tu modiisies,
tu buusi dzilji viilies,
jo nauda ir peedeejais ,
kaa veerts ir dziivot.

es sapratu to, kad ir ideaali
taa ir tikai tad ja abi ir gatavi
runaat, atklaaties un uzticeeties.
bet taa tachu notiek tik reti.
un tur jau ir taa saals.
taapeec jau tik reti arii ir ideaali
un varbuut es nekad nesagaidiishu
to iisto ideaali.
kaa lai es zinu, ka patieshaam ir ideaali?
laikam samierinaashos ar
gandriiz ideaali.
vai taa nav vieglaak?
taa noteikti ir vieglaak,
bet es negribu chakareet vismaz sevi.
taapeec nekas cits jau neatliek
kaa tiekties un mekleet
to ideaalo ideaalu.
cereesim, ka es to atradiishu shajaa dziivee.
bet ja arii nee,
tad es to vismaz centos atrast.
laikam nepietika laika.

vai nav skumji?
es pazaudeeju sirdi un nevaru vairs to atrast
taa ir zudusi man nebuus ko iedot
maniem blakus staavoshajiem domino kaulinjiem,
bet nekas es biju pie stikla puuteeja.
vinjsh apsoliija izlociit no stikla man sirdis.
vairumaa esot leetaak.
nu ja jau ta jau, lai iet 100.
mani vairs nebiedee tas ka nozags sirdi,
jo man paliks 99 rezerves.

es laikam esmu jukusi,
bet kas to var apliecinaat?
ne jau nu apkaarteejie
es juus taa vai taa par pilnu nejemu,
jo juus taapat neko nezinaat,
domaadami,ka esat pasaules viedie.
vai es nelietoju paaraak sarezjgjiitus vaardus?
taa laikam dara intelektuaalji.
bet to neviens nav speejiigs pateikt,
jo intelektuaalis ir tikai tad intelektuaalis,
kad tas ir 5 peedas zem zemes.
es labaak palieku te,
ar savu vaardu kraajumu,
kas mani nonesiis slimniicaa.

atminjas, kaapeec gan es atbriivojos no jums?
toreiz juus taa saapeejaat,bet tagad man vajag kaut ko,
bet tas jau ir zaudeets.
viss.par veelu.
kaapeec?kaapeec es biju taada?
man vajadzeeja saglabaat juus,
jo peec beigaam paliek kaut kas
daudz vai maz,
bet paliek.
atminjas.
man pazuda atminja.
nav nekaa.
es nevaru atcereeties
kas bija, kas notika.
cik zjeel.
kaa es gribeet pagriezt laiku atpakalj,
lai glaabtu sevi un saglabaatu atminjas vismaz tik ilgi,
liidz es buushu laimiga un man nevajadzees mierinaajuma.

man nenaaca miegs taapat kaa
visiem pilseetas lunaatikjiem,trakahiem un psihajiem.
vai es esmu 1 no tiem?
droshi ka taa jau buus.
cita izskaidrojuma es neredzu.
bet ko lai dara es arii esu tikai cilveeks
un tikai iespeejams man nevajadzeeja dzert to sasodiito kafiju
bija ruugta, melna un smarzjojosha.
bet visu tachu var labot
kaada saujinja jauku apalju
miega ripinju
vai ne taa, aptiekaar?
kaapeec es uzdodu shos jautaajumus visai pasaulei?
taa taapat nevarees man sniegt sho atbildi,
kuru man taa vajag.
taapeec labaak es panjemshu
saujinju ripinju (protams miega),
glaaziiti viina un nekad nevienam
neko neprasiishu.
bet tomeer man gribas uzprasiit,
vai taa buus gana labi?

balts taurinjsh
gluzji kaa baltmaize taa spaarni.
daudz, ljoti daaudz
miizalenes.
vai nav traki?
visi shie meesli man traucee,
izbaudiit kodolspraadzienu.
tas nenjem tikai mani,
bet arii tos taurinjus un miizalenes.
kas tas ir,
ka mans dators atkal uzkaaraas?
pie visa vainojams raibais taurinjsh.

nekas nenoteik
un ir paaraak liels miers.
mashiinas nedzirdu,
laikam visi logi ir ciet.
televiizoru nedzirdu,
laikam viss jau beidzies.
muuzika neskan,
laikam jau viss ir izskaneejis,
bet es dzirdu
tik,tik vai arii dun dun.
bet es dzirdu,
varbuut taa ir tikai mana sirds,
varbuut taa ir vieniigaa,
ko es esmu speejiiga uzklausiit?
shii nezjeeliigaa un trokshnjainaa pasaule,
laikam ir padariijus mani galiigi kurlu.
varbuut taa pat ir labaak.
ne es dzirdu lamas,lishkjiibu,peelienus...
ne es dzirdu paliigaa saucienus,draudziibas apliecinaajumus...
es dzirdu veel savas domas man shkjiet,
bet cik ilgi?

reiz es nokljuvu prostituutu bulvaarii,
tur bija labi,
jo pie saveejiem jau vienmeer labi,
visi deva un ieguva pretii kaut ko.
no saakuma es nedevu un neguvu.
man visa bija gana,
bet citiem bija vairaak,
tad es devu, devu un beidzot arii guvu.
es guvu mantu , slavu, bagaatiibu,
bet uzminiet, ko zaudeeju?
ja taa njem nemaz jau tik daudz.
tikai pashcienju,sirdi un veseliibu,
bet tas nekas riit es ieshu iepirkties
un guushu visu no jauna.
pashcienju,sirdi un veseliibu.
vai juus zinaajaat,
ka labaakie veikali atrodas prostituutu bulvaarii?