pirmo reizi biju viena piedzimstot, man bija bail, asaras riesaas aciis. bet es biju briiva, es piedzimu bez naivuma, tas palika pagaatnee. es sapratu, ka esmu nekas, man nav veertiibas. daudzi tiiksminaas par zelta stienjiem, bet man nekas gandriiz nav. es esmu es bez zelta stienjiem. tu laidi mani briivu, es jutu. nu ir labi, lai gan mazliet suurst. briiva, mani nekraapj pagaidaam. es zinu, ka esmu nekas bez zelta stieniishiem. bet man nav to stienju. taapeec esmu nekas. es neesmu naiva un neticu, ka ieraudziiji, ko jauku bez zelta, kura taa pat nav. |