DIENAS

vairs nav labi,
man zuud jeega visam,
galiigi.
un tas taapeec,
ka troksnis
visu laiku.
es negulju naktiim,
es censhos guleet dienaam,
un taapeec histeeriski pinkshkju.
nekas nesanaak.
var raudaat vai nee,
troksnis ir.
tas nepazuud.
traki.
neviens neredz,
kas notiek,
bet ieraugiet.
man nav labi,
un jo aatraak,
jo labaak,
ja par mani paruupeesies.

ar to nodarbojas visi,
lai cik neticami tas nebuutu,
vismaz kaadreiz sen, sen,
jo kaa redzi esam mees visi te.
visiem ir bijis sekss,
pat manai omai ar opiiti.
es to nevaru pienjemt.
vinjiem ir bijis sekss,
bet kaa tad taa?
mees visi kaut kaa esam radushies,
es gribu ticeet,
ka mani atrada kaapostos,
nevis ka vecaakiem bija sekss.
un kjiinieshi...

tik gruuti teikt "nee",
lai peec tam atbildeetu"jaa",
bet sirds luuzt taapat.
kaapeec es nevaru teikt "jaa"?
tikai taapeec lai mana sirds neluuztu no stipraa "nee".
kaa man gribas "jaa",
pat ja tev gribas "nee".
taapeec es biju gudraaka,
un teicu "nee",
un iespeejams tu teiksi "jaa",
bet ja ne,
tad slikti buus,
jo es pateicu "nee",
kur vajadzeeja "jaa".