DIENAS

paldies dievam
es atkal esmu speejiiga murgot
tas atsaakaas vakar
es domaaju , ka dievs mani soda,
man shkjita, ka es ko esmu nodariijusi,
bet nee laikam tikai paartruuka filma.
ilgi bija bezfilma
gandriiz kopsh briizja, kad satikaamies,
bet vakar tu iesiti,
un murgs saakaas no jauna.
tas bija briesmiiigs,
man bija bail atkal
es biju paarbijusies
un pats jaukaakais murgam ir tas,
ka tu nevari neko mainiit,
tu tikai skaties,
vismaz taa ir manos murgos.
es gribeeju mosties
ljoti gribeeju pamosties
un beigt murgu,
bet nekas nesanaaca.
es joprojaam murgoju,
jo par daudz miega ripinju,
laikam buushu iedzeerusi.
es gribu mosties.
luudzu pamodini mani,
princi

vai maz ir iespeejams buut laimiigai?
taadai patiesi laimiigai
un laimiigai
bez neviena druumuma un beedas?
vai taa var buut?
es nezinu,
bet joprojaam ceru,
ka tas var notikt
gluzji taapat kaa heroiins bez atkariibas.
vai tas ir naivi?
manupraat ,nee.
man tikai patiik izsapnjot sapnjus,
kurus mees visi zinaam,
mees esam speejiigi tikai izsapnjot,
un varbuut pat ne tik
bet vismaz mees tie naivaakie,
veel sapnjojam,
un tas ir jaukaakais,
jo bez mums aizmirstu par laimi.