shorit braucu autobusā un domāju, ka pirms kāpju arā noteikti izvilkšu no somas savu terpentīna pudeli, ziedošu to, izlejot pa autobusu un kāpjot arā aizdedzināšu visas cilvēkes labā.
tas autobuss bija pilns vecu krievu vecenju kuras ne suuda neneedz latviski un runaa kkadus meeslus savaa pretiga zemaaja balsi un valodaa. no offence :)
un es domaju, ka atrak gribu mashinu, bet taja pashaa briidi apjautu ka velti sapnjoju jo nav ne naudas ne arii mana zhiida puse neveelas atteikties no iekraatas naudas :)

tachu patiesībā esmu apmierināta ar šodienu, jo paveicu ļoti daudz un prātā ienāca jaunas idejas darbiem.(šajā tekstā neietilpst iepriekš minētais par dedzināšanu un pārējo)