| |
[16. Sep 2011|19:07] |
tu man kaut ko nozīmē, tu nozīmē man kaut ko daudz. posmu manā dzīve, īsu vai garu - saprast nevaru. no tevis manā dzīvē tik daudz man ko mācīties, bet es pieļauju atkal tās pašas kļūdas. ik pa laikam es iedomājos par tevi, es ķeru tavu sajūtu, kad klausos dziesmiņas, daru lietas, pētu bildes un es noķeru sajūtu, ka esi bijis mana dzīvē un tu man nozīmē to. tu nozīmē manu dzīvi un man nekur neaizbēgt, varbūt pēc gadiem 10 būšu tevi piemirsusi, bet es varu viegli atšķirt atmiņas kladi vaļā un atkal ieraudzīt tevi tur. es nezinu vai apstākļi vai tu esi vainīgs pie tā. šī ir kā slepena atzīšanās mīlestībā.
tu man kaut ko tomēr nozīmē, gribu tevi savā dzīvē. |
|
|
| |
[16. Sep 2011|19:01] |
|
izdzēru pusalu un piedzēros. tā ir, akd netrennējas ilgāku laiku alkohola lietošanā. jāsoļo uz veikalu pēc ābolpīrāga sastāvdaļām. un tad jāsoļo pieēsties uz tirgus laukumu, piektdienā tur esot daudz kā ļoooti garšīga. |
|
|
| |
[15. Sep 2011|01:18] |
ak, es esmu apmierināta.
svētdien man salaboja zobu, kas nežēlīgi mani mocīja 2 nedēļas, un Līva ievācāš blakus istabā. Pēcpusdienā sanāca neliels pārtijs mūsu istabā (kas ir mazākā istaba mājā), kurā vienlaicīgi atradāmies 5 mājas iedzīvotāji + 1 ciemiņš un suns. Sēdējām, pļāpājam, arī kāds alus kādam, bet visā visumā ļoti jauki un skaisti
pirmdien pie Līvas ciemos bija kkāds jaunēklis, viss beigās izvērtās par 3 stundu pasēdēšanu dzīvojamajā istabā. Patīkamais, ka angļu kaimiņš Ādams, kas līdz šim no savas istabas iznāca galējas nepieciešamības gadījumā un ar nevienu nav īpaši komunicējis kopš dzīvo šajā mājā (3 gadus), nu ir regulārs sarunbiedrs un tiešām jūtas iepriecināts par ūberkompāniju mūsmājās.
vakar biju paskriet, beidzot. gāja ļoti raiti un spēka bija vēl un vēl rikšot, bet pēc 2 mēnešu dīkstāves labāk nemēģināju vēl un labi ka tā - ikri kkā slikti jutās vakarā.
šodien atkal sēdēšana mūsu istabā, biju plānojusi iet gulēt pirms stundām 3, uzreiz kā atgriežoties no Tirgus laukuma vakariņām, bet aizpīpējāmies/aizpļāpājāmies/aizēdāmies un atkal daudz smieklu un sabiedrības un es tiešām sajutos ES...
un es arī jūtos laimīga, ka dzīvoju SAVU dzīvi starp cilvēkiem :) |
|
|
| |
[7. Sep 2011|23:25] |
njā, ja biju nobijusies par stāstiem, ka BookPointā pagaidu darbiniekus tur par pagaidu ļoooti ilgi un negrib ņemt darbā, tad tagad man vairs baiļu nav.
biju nostrādājusi nepilnu mēnesi kā pagaidu darbinieks, kad priekšnieciņš pienāk man klāt, sāk palīdzēt darbos un jautā vai meklēju darbu, lūk ir forma ko aizpildīt un tajā pat dienā nodot, jo laika nav.
šodien visi satraukti skraida un jautā vai esmu aizpildījusi formu, protams, ka esmu, tikai uz naktsmaiņām. bet nebūs. nebūs naktsmaiņas. viņi grib mani par patstāvīgu darbinieku.
tā nu nostrādājot mēnesi caur aģentūru, man līgums ir pa pusei jau kabatā. :)
p.s. un darbā sanāk jau papļāpāt :) krievu valodā ar lietuvieti un angļu valodā ar angļiem, jo degunbrālība mani neatzīst. laikam neizmantoju K-vārdu leksikā, tas viņus neapmierina. |
|
|
| |
[5. Sep 2011|13:19] |
|
murgi atgriezušies. šoreiz vainīga bija kāda māja, kurā biju iesprostota, daudz līķu un asinis, mani kāds centās nosargāt. un vēl bija suns, kas palika pie mana mirstošā ķermeņa uz virtuves grīdas. |
|
|
| |
[3. Sep 2011|22:15] |
|
tik forši pasēdēta diena ar meloni, banāniem, apelsīniem, foršu mūziciņu un vienu no pēdējām siltajām saulītēm šogad. :) |
|
|
| |
[16. Aug 2011|21:22] |
|
jūtos mājās. beidzot. |
|
|
| |
[16. Aug 2011|17:04] |
šodien jāskaipojas ar visiem,
trešdien algas diena,
ceturtdien filmu vakars,
piektdien soļankas vārīšana,
sestdien jāatrod jaunas bikses,
svētdien jāpārvācas.
kādam vakar radīju Ziemassvētkus augusta vidū. |
|
|
| |
[14. Aug 2011|23:56] |
|
lietas bīdās pozitīvā virzienā ar raitiem soļiem. tā it kā pirms 10 dienām es būtu pārdzimusi laimes krekliņā. viss noskaidrojas īsi, viss notiek.. |
|
|
| darbs. |
[7. Aug 2011|12:32] |
|
es mīlu darbu, man patīk strādāt, es neesmu nemaz tik slinka. strādāju es grāmatu noliktavā, komplektēšana un tādas lietas. visapkārt patīkama jaunu gramatu smarža, staigāju un kaifoju, visur tikai grāmatas, grāmatas, grāmatas, man smaids pa visu ģīmi, viss notiek, man patīk, esmu sajūsmā. pēc gandrīz 5 mēnešu pauzes darba jomā, es atkal sajutos vajadzīga, gribas dzīvot, gribas darīties, plāni skrien caur galvu :) |
|
|
| |
[5. Aug 2011|08:03] |
|
un vēl es ļoti, ļoti ilgojos pēc māsas un citām foršām personām, kas līdz šim ir bijušas manā dzīvē un redzeslokā. pēc māsas visvairāk, pat mans telefons mani sveicina ar māsas smaidu un pie atslēgām man ir viņas fotogrāfija. man ļoti gribas, lai viņai labi iet :) |
|
|
| |
[3. Aug 2011|11:01] |
|
šonakt murgi nerādījās. iespējams tāpēc, ka neesmu vēl gulējusi - HAAAA!!! |
|
|
| |
[3. Aug 2011|10:56] |
|
dzīve ir mirkļu burvība, es mīlu dzīvi!! |
|
|
| |
[2. Aug 2011|14:13] |
es nesaprotu, kas ta par lietu, ebt man pēdējo 2 nedēļu laika rādās aizvien vairāk murgu un sliktu sapņu, es mostos augšā, gribas raudāt un esmu pārbijusies. arī šonakt bija sapnis par to kā es, mana māsa, Līva un kkāda nepazīstama meitene staigājam pa nepazīstamas pilsētas ielām, sastrīdamies ar LOLu un vēl kkādiem pakistāņiem, bēgam no viņiem, jo viņi izrāda agresiju, tad atbēgam mājās no apšaudes, es rāpjos mājā pa aizmugures logu, visas saguļamies istabā un tad atsprāgst balkona durvis, kur stāv priekšā 2 vīrieši un LOLs, es tikai paspēju pagrūst māsu malā no viņu skatu leņķa, tātad redzama esmu tikai es un viņi sāk mest man ar nažiem, es aizsargājos ar spilvenu un segu un viņi tikai met un met ar nažiem, man ieduras ik pa laikam kkas, bet nesāp, es cenšos nažus ķert un mest atpakaļ. pāris reizes izdodas. meitenes sāk kliegt par asinīm, es jūtu bezspēku, nesaprotu kādēļ neviens vēl nav piezvanījis policijai, gribas lai mani samīļo.
tad es attopos pēc 100 operācijām, es neesmu mirusi, tikai sakropļota un visi ir mani pametuši, man blakus ir vīrietis, kuru atpazīstu, tikai viņš ir kļuvis vel vecāks, tas gan ir jocīgi un man nevajadzīgi, mēs kopā paliekam vēl vecāki, es sapņoju par braucienu uz NY un kāds man šo braucienu uzdāvina un nonākusi NY es esmu priecīga, vienīgi dēļ sava sakropļotā ķermeņa nespēju nekur paiet un apskatīt/izbaudīt. un tad mēs nonākam apšaudē, kur es saņemu lodi mugurā un lēnām mirstu noasiņojot. |
|
|
| |
[31. Jul 2011|13:28] |
Vīrietis mani samīļo un sabužina un pabaksta un, kad man ir auksti, viņš ģērbj mani savos džemperīšos un mēģina mani nepazaudēt, un uztraucas par mani un saka ka es garšoju pēc VĒĒĒL un tā mēs staigājam saķērušies rociņās, ka babuīni skatās uz mums un smaida un saulīte spīd un man ir paveicies.
atzīmējos, lai nepiemirstu skrienot un lecot. |
|
|
| |
[27. Jul 2011|13:17] |
|
es tak esmu paspējusi iesauļoties :) blakus gan mana vīrieša brūnumam tas nestāv, bet tāds viegls, viegls iedegums ir, kājas izskatās daaaudz piedienīgāk :) |
|
|
| |
[27. Jul 2011|12:23] |
|
iegāju tik karstā dušā, ka sirds sāka protestēt. iznācu un pastāvēju vēsajā gaisā. sajutu dzīvības pazīmes. mana diena ir sākusies. pusdienlaikā. |
|
|
| |
[25. Jul 2011|17:13] |
|
rīt pirmā darba diena. |
|
|
| |
[22. Jul 2011|11:53] |
pamodos pati no sevis, apkārt klusums, sieviete man uzsegusi savu silto segu, nekur nav šodien jāsteidzas, bet gribētos gan.
māja gan izskatās pēc viena liela bardaka, tukšas pudeles, neizdzertas pudeles, krūzītes, papīriņi un kas tik vēl ne mētājas apkārt. jāsāk darboties, rosīties, ceru, ka vīrietis drīz celsies un velsies, lai var vēlāk iet saldējuma medībās. |
|
|