Strīpas, rūtiņas.

Tā nu šī diena tika pavadīta. No rīta nācās pārdomāt daudzas svarīgas lietas, daudzas pieļautas kļūdas, asaru lēkmes, Daža laba pasmiešanos. Smags iesākums, domāju, ka diena būs vienkārši Dir**. Tiesa, man atkal radās tās sajūtas, ka man ir mirkļa iespēja apsvērt sev turpmāko dienas plānu, un tad nu lūk:
1)Pirmais plāns man gan sabojātu visu dienu, iespējams arī atlikušos mēnesi, gadu un visu iespējamo.
2)Otrais plāns manu dienu noteikti par 100% padarītu gaišāku, iespējams izmainītu visu uztveri par dzīvi, liktu izkratīt sirdi, un aizvākt to smagumu kas man uz sirds.
To visu es paspēju savā galvā klusībā apspries pa apmēram 3sekundēm.
Lēmums bija nemaināms, es momentāli piekritu Norai (Paldies, ka izglābi mani no milzīga kritiena tukšumā) doties līdz uz Jūru. Bez jeb kādiem jautājumiem atteicu Gustava uzaicinājumam.
Ak jā, aizmirsu pateikt, ka vēl pēc domas izteikšanas man pat par Gustava priekšlikumu sanāca smiekli, kā viņš man kaut ko tādu var piedāvāt [haha], man taču ir daudz labāks veids kā šo dienu pavadīt. Un tad nu ar Noru sarunājām doties uz jūru. (:

Pulksten 12.oo man beidzās Projektu Diena par ES. Tad nu es mēģinu Noru sazvanīt - diemžēl bez panākumiem. Iestājas panika. Tad nu devāmies ar Emīlu uz sētu veikt ikrīta pienākumus - bojāt savas plaušas. Tik labi palika. Tad nu saņēmu sevi rokās, devos pie Gustava, un jā, tieši pēc piecpadsmit minūtēm tur jav tas bija - zvans no Noras. Paldies Nezinu kam, bet es momentāli nomierinājos. Tālākais ir mazsvarīgs līdz mirklim, kad pašķīrāmies no Emīla, un aizājām līdz stacijai. Sapratu, ka viss ir pareizi, tam tā ir jābūt. Jav no sākuma pamanīju, ka spēsim saprasties.

Devāmies līdz Majoriem. Goda vārds, iesaku visiem ar smagu sirdi, un patiešām, patiešām, labu, tuvu un uzticamu draugu doties uz jūru. Nora mani labi izprata. Deva vislabākos padomus. Spēja uzticēt savas problēmas man, es spēju viņai. Tad devāmies uz Majoru Dubble Coffe. [zinu, pārsteidz, ka tur tāds arī ir] laiku pavadījām ar trijiem klusuma brīžiem (Nora man vēlāk paskaidroja, cik ļoti klusuma brīži ir nozīmīgi viņai ar patiesi draugiem), sešām patiešām lielām smieklu uzplūdēm un nezincik daudz pamācošām, emocionālām, laimes un asaru pilnām, noderīgām sarunām. Nolēmām kopā iestāties jogā, iet uz tējas namiņiem. Tev, Nora, tikai labākais no manas puses.

Vakaru ar labiem vārdiem un video papildināja Ulrika - paldies, patīkam pārsteigums.

Bet kopumā par šodienu īsi izsakoties -
Vislielumlielāklielākais paldies Norai!
Un Paldies Arī Ulrikai.
Lai jums labs šīs dienas atlikumus, un arī citas dienas.

"Time is running out" by "Muse" + Daktera Tereško tēja - Mieram un Miegam.

(love)